Ir iemesls!
Uzvārds Gamsahurdia Gruzijā visiem ir labi zināms. Un ne tikai tāpēc, ka tā sauca pirmo prezidentu neatkarīgās Aizkaukāza republikas vēsturē. Daudz svarīgāks ir fakts, ka tas ir saistīts ar senu muižnieku dzimtu, kuras pārstāvju vidū bija daudz drosmīgu karavīru, rakstnieku un dzejnieku, valstsvīru un zinātnieku. No mātes puses (viņas meitas uzvārds ir Palavandišvili) tā ir kņazu dzimta, kas veicinājusi Gruzijas valstiskuma idejas veidošanos. 1939. gada 31. martā šajā slavenajā un cienījamajā ģimenē dzima dēls Zviads, nākamais filologs, disidents, politiķis, līderis...
Viņa politiskā darbība sākās 1954. gadā, kad jaunais students ar saviem draugiem nodibināja studentu pulciņu, kurā dažādu augstskolu pārstāvji sprieda par savas valsts neatkarību, pētīja Gruzijas 20. gadsimta vēsturi, gatavoja skrejlapas un proklamācijas un popularizēja ideju par Gruzijas neatkarību.
Kad Gamsahurdia pulciņa dalībnieki piedalījās 1956. gada demonstrācijās (gruzīni protestēja pret Staļina vārda nomelnošanu un pret PSKP XX kongresa lēmumiem), par jauno politiķu darbību ieinteresējās VDK. 1957. gadā Gamsahurdia bija notiesāts pēc Krievijas kriminālkodeksa 58. panta, sodu tiesa noteica nosacīti, laiki tiešām bija mainījušies. Pēc gada par pretkomunistiskās literatūras izplatīšanu Zviadu uz pusgadu ievietoja slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā. Tā norisinājās cīņa pret citādi domājošiem: ja netici gaišajai nākotnei un partijas vadošajai lomai, tas nozīmē, ka tu neesi garīgi vesels. „Psihenē” Gamsahurdia nokļuva vēl divas reizes, pēc tam šo biogrāfijas faktu izmantoja viņa politiskie pretinieki, kuri apgalvos, ka Zviads Gamsahurdia nav psihiski līdzsvarots.
Neskatoties uz arestiem, uzraudzību, regulāriem izsaukumiem uz VDK, Zviads pabeidza universitāti, publicēja vairākus darbus, rediģēja literāro žurnālu „Zolotoje runo”. Līdztekus tam viņš turpināja disidenta darbību. 1974. gadā kopā ar savu draugu Merabu Kostavu viņš organizēja grupu, kas nodarbojās ar cilvēka tiesību aizsardzību Gruzijā. 1976. gadā Gamsahurdia izveidoja Gruzijā cilvēktiesību aizstāvību grupu „Helsinki”.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 25 (31.03.2015.).
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
Lasi "Ezerzemi" elektroniskā versijā! Vairāk info: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.JPG)
