Bendžamina Franklina piemiņas diena

Bendžamins ir dzimis daudzbērnu ģimenē. Vecāki sapņoja par to, lai visi viņu bērni iegūtu izglītību. Bet, kad bērni ir septiņpadsmit, bet ģimenes galva savā darbnīcā nodarbojas ar ziepju un sveču izgatavošanu, ne par kādu izglītību nevar būt ne runas - no kurienes ņemt tik daudz naudas? Tāpēc Bendžamins nodarbojās ar pašizglītību, skolu viņš apmeklēja tikai divus gadus, un tad ģimenei beidzās nauda. Līdz ar to vēl pārsteidzošāki šķiet viņa panākumi fizikas, filozofijas, politikas un tiesību jomā. Kad Franklinam bija 10 gadi, viņš jau strādāja tēva darbnīcā, 12 gados palīdzēja vecākajam brālim tipogrāfijā. Kad Bendžamins sasniedza 21 gada vecumu, viņš sakrāja pietiekami daudz līdzekļu, lai atvērtu savu nelielo tipogrāfiju. Tajā viņš izdeva ikgadēju “Nabaga Ričarda almanahu” un “Pensilvānijas Avīzi”. Pēc trim gadiem nākamais zinātnieks un valsts vīrs nodibināja amatnieku un tirgotāju diskusiju biedrību „Ādas priekšautu klubs”. Pēc kāda laika šis pulciņš pārtapa par Amerikas Filozofu biedrību, tā bija solīda organizācija, un ar dalību tajā lepojās daudzi 18. un 19. gadsimta domātāji. Tieši Bendžamins Franklins nodibināja Pensilvānijas Akadēmiju, bet viņa populārā grāmata „Padoms jaunajam tirgotājam” ir bagāta ar aforismiem, kurus mēs izmantojam arī mūsdienās: „Laiks ir nauda”, „Neatlieciet uz rītdienu to, ko var izdarīt šodien”, „Ja gribi, lai tev būtu ciešs miegs, ņem līdzi gultā tīru sirdsapziņu”. Vienkārši vārdi, taču tajos slēpjas dziļa jēga, kas ir tuva cilvēkiem jau vairāk nekā divsimt gadus.

Andrejs Jakubovskis Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 29 (17.04.2015.).

Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.