23. aprīlī Saeima trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas kardināli maina pastāvošo regulējumu. Kā izriet no Saeimā pieņemtajiem grozījumiem, tad pašu būtiskāko grozījumu daļu, tas ir, nozares, kurās nevarēs piemērot mikrouzņēmuma nodokli, noteiks Ministru kabinets. Ņemot vērā iepriekš publiski izskanējušos Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska paziņojumus, kurš šos grozījumus ir iniciējis, var droši paredzēt, ka juristi, grāmatveži, konsultanti un citas šobrīd nezināmas nozares būs šo „nelabvēlīgo” nozaru skaitā, jo MK kontrolē tas pats politiskais spēks, kurš panāca konkrēto grozījumu pieņemšanu.
Latvijā tūkstošiem cilvēku strādā jurisprudences, grāmatvedības un konsultāciju jomā, kas ir izvēlējušies maksāt mikrouzņēmuma nodokli. Šajās nozarēs ir nelieli ražošanas izdevumi, kas padara mikrouzņēmuma nodokli par panesamu un ļauj no ienākumiem nomaksāt pilnīgu visus nodokļus, neveicot sarežģītu un dārgu grāmatvedības uzskaiti.
Mikrouzņēmuma nodoklis ir nodokļu režīms, kas veicina nodokļu maksāšanu, nevis savas likmes izmēra dēļ, jo pāris procentpunkti no nelielā apgrozījuma absolūtos skaitļos, ir paciešama summa, bet nodokļa režīma vienkāršības, uzskatāmības un prognozējamības dēļ. Tas ļauj precīzi plānot savus izdevumus un akumulēt līdzekļus laicīgai nodokļu nomaksai. Savukārt, pie neliela apgrozījuma sarežģītā un neprognozējamā nodokļu uzskaites sistēma rada objektīvu pamatu un saimniecisku nepieciešamību optimizēt izdevumus, kas ilgtermiņā mazina valsts nodokļu ieņēmumus, bet uzņēmēju novirza „pelēkajā” saimnieciskās darbības zonā.
Reinis Bērziņš
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 33 (05.05.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
