Strukturālās reformas izglītībā turpinās
Nav noslēpums, ka mūsu valstī jauniešu kļūst arvien mazāk, un tas rada nopietnas problēmas mācību iestādēm. Pirms vēlēšanām politiķi piebremzēja „lieko” skolu likvidāciju, bet tagad šis process tiek turpināts.
Piemēram, šogad pašvaldības likvidēja septiņas, bet reorganizēja 11 skolas. Jaunas mācību iestādes Latvijā netiek atvērtas. Vienīgais izņēmums - viens bērnu dārzs. Skolu skaits ievērojami samazinājies jau ekonomiskās krīzes laikā, kad valdība bija spiesta ieviest stingrās ekonomijas pasākumus. Toreiz likvidēja pa septiņām skolām gadā. Pērn slēdza vēl četras skolas.
Faktiski lēmumu par izglītības iestādes likvidāciju pieņem konkrēta pašvaldība. Tādi soļi nekur netiek vērtēti pozitīvi, taču skolēnu skaits ik gadu katastrofāli sarūk. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija tikai apstiprina vietējās varas lēmumus. Vislielākās izredzes uz izdzīvošanu ir tām mācību iestādēm, kurās ir maksimāli liels skolēnu skaits un kuras atrodas salīdzinoši netālu no bērnu dzīvesvietas.
Viktors Ūdrišs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 35 (12.05.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
