Ir iemesls!
Tikai par dažiem cilvēkiem var teikt, ka viņu liktenis ir nekādu īpašu problēmu neaptumšots, vienkāršs un saprotams. Īpaši tad, ja runa ir par neparastām un izcilām personībām. Visiem ir zināma paruna - „Viens kaujas laukā nav karotājs”, taču tā tik bieži neatbilst piemēriem no reālās dzīves, ka ir vērts vispār aizmirst par to.
Džuzepe Garibaldi liktenim piemīt kāpumi un kritumi. Pēc izraidīšanas un vajāšanas periodiem sākās kara slavas laiks un dzīves posmi, kad Džuzepe piedāvāja ieņemt augstus valsts posteņus. Draugi un ienaidnieki mainījās vietām, vairākām Eiropas un Amerikas valstīm ir tiesības uzskatīt viņu par savu nacionālo varoni. Bet viņa sirds un dvēsele vienmēr piederējusi dzimtajai Itālijai...
1807. gadā Garibaldi ģimenē, kurā visi vīrieši bijuši jūrnieki, piedzima dēls Džuzepe. Vecāki ar bērna audzināšanu praktiski nenodarbojās, jo tēvs gandrīz visu laiku gāja jūrā, bet māte neapgrūtināja sevi ar rūpēm par bērniem. Tāpēc Garibaldi visu mūžu atcerējās savus skolotājus: veco abatu un atvaļināto virsnieku. Un tā bija vienīgā sistemātiskā izglītība, kuru ieguva nākamais revolucionārs un karavadonis. Tālāk visas zināšanas un prasmes bija apgūtas dzīves skolā.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 41 (02.06.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
