Ir iemesls!
Dieviete Vesta, saules nogurdināta, atpūtās ēnā. Veiklais un vienmēr izsalkušais Priaps klusām lavījās pie brīnišķās dievietes, lai iegūtu viņu. Šai netaisnībai bija jānotiek, taču netālu esošais āzis skaļi iekliedzās. Vesta pamodās un paguva no bezgoža paslēpties.
Nav zināms, kādā veidā senie romiešu priesteri noteica šī notikuma datumu, taču nonāca pie secinājuma, ka tas bijis 9. jūnijs. Kopš tā laika (no 8.gs p.m.ē.) dievietes Vestas svētki tiek svinēti 9. jūnijā.
Vesta — mājas pavarda dieviete — bija visgodājamākā visā Romā. To apliecina vien tas, ka katra ģimene Vestu pieminēja vairākas reizes dienā: pirms un pēc maltītes. Dieviete bija cieši saistīta ar „mūžīgās pilsētas” leģendu. Romas dibinātājus dvīņus Romulu un Remu dzemdēja Vestas priesteriene Reja Silvija. Dzemdēja no Marsa, kara dieva, tas viņu izglāba no šausminoša soda. Vestālietēm visu kalpošanas laiku baznīcā bija jāpaliek nevainīgām.
Vesta bija ne tikai mājas pavarda sargātāja, viņas dievišķajos pienākumos ietilpa arī rūpes par upuruguni dievnamā. Uguns, kas upuri pārvērta dūmos, „dievu ēdienu” padarīja pieejamu nemirstīgajiem. Tāpēc Vestas priesterieņu galvenais uzdevums bija rūpēties un sargāt mūžīgo uguni dievnamā.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 43 (09.06.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
