Vārda brīvība — jauno laiku varenākais ieguvums. Jaunajai paaudzei ir grūti saprast, ka viņu vecāki vēl pavisam nesen pus gadsimtu ilgā laika posmā dzīvoja aizliegumu pilnā pasaulē. Pat žurnālista viedoklim bija jāsakrīt ar kompartijas uzskatiem, kas bija vienoti un nekļūdīgi. Tā arī peldējām pa straumi, līdz sabruka „Brīvo valstu neiznīcināmā savienība”. Revolūcijas laikā aizmirsām, ka brīvība ir mūsu katra atbildība. Šī fakta neizpratne ir daudzu mūsdienu nepatikšanu cēlonis. Cilvēks nekad nav apmierināts ar to, kas viņam ir. Un kamēr mēs ceturtdaļgadsimta laikā neesam iemācījušies ievēlēt valdību, mums, pirmkārt, jāvaino sevi.
Šaubu nav: brīvība ir labāka par nebrīvi — atvērtā pasaulē aizliegumiem nav jēgas. Ar drosmīgiem spriedumiem mūsdienās nevienu nepārsteigsi: visu noliedzot, ir tik viegli izcelties ar oriģinalitāti. Tajā visā ir grūti tikt skaidrībā ar iedzīvotāju ikdienas problēmām, kuru diemžēl nekļūst mazāk. Mūsu vēlmes ir tik tālas no realitātes!
Daudzus gadus lolojam sapni par tautas vēlētu prezidentu, par efektīvu ietekmi uz valsts struktūru, par māmiņu, bērnu un pensionāru tiesību aizsardzību, par cieņu pret skolotāja, medicīnas darbinieku, policistu profesijām, bet... Tur, augšā — nepiesātināma birokrātija, pie mums — viesstrādnieku piespiedu pavadīšana uz ārzemēm, skolu slēgšanas procesa turpinājums, nogurdinoša gaidīšana rindās uz operācijām, biežas bēres un daudzkārt apmeloto pensionāru protesti.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 43 (09.06.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
