Bēgļu kvotas, piena kvotas...

Daba nemīl tukšumu. Vairāk kā vienā veidā šis teiciens būtu attiecināms arī uz pēdējo mēnešu laikā bēdīgu pieskaņu ieguvušo bēgļu uzņemšanu (vai neuzņemšanu) Latvijā un to, kādā veidā valdība mēģina šo jautājumu risināt.
Pirmkārt, var runāt par tukšumu informatīvajā vidē. Valdības pārstāvju virspusīgo atrunāšanos par to, ka visa lēmumu pieņemšana vēl procesā, ka mums jāgatavojas izrādīt solidaritāti Eiropas dienvidiem un vienlaicīgs masveida imigrantu pieplūdums Latvijā gan vēl nav gaidāms, tomēr nevar uzskatīt par apmierinošu informatīvu piedāvājumu nopietnas diskusijas uzsākšanai vai vismaz satrauktāko sabiedrības prātu nomierināšanai.

Otrkārt, jārunā par tukšumu normatīvajā vidē. Latvijā faktiski nav šādiem ieceļotājiem domātas integrācijas politikas, nav skaidrības par to, kas ar šiem cilvēkiem valstij un pašvaldībām būtu darāms pēc tam, kad viņiem ir piešķirts bēgļa statuss. To neslēpj arī paši valdības pārstāvji.
Tad nu šis tukšums tiek aizpildīts pašplūsmā. Ar atklātiem izdomājumiem un pārspīlējumiem vai ar piepalīdzēšanu no Latvijas valstij nebūt ne labvēlīgi noskaņotu organizāciju puses. Katrs var izvēlēties sev tīkamāko. Ar ieceļotājiem saistīti šausmu stāsti sociālajos tīklos atradīsies turpat blakus grafiski labi noformētam vēstījumam par valsts ieplānoto milzu atbalstu bēgļu uzturēšanai. Aizveram datoru, izbraucam kādu loku ārpus Rīgas un ne vienā vien ciemā dzirdēsiet pārliecinošus stāstus par kādas ministrijas interesi saistībā ar brīvajiem dzīvokļiem vai likvidēšanai nolemto mācību iestāžu tukšajām ēkām.


Juris Viļums
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 49 (03.07.2015.).


Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.