Mīlēt cilvēku

Redakcijas viesis

Dzīve ir izdevusies, ja cilvēks apguvis mākslu izjust citu cilvēku laimi kā savējo...
Strādāju par žurnālistu jau četrdesmit neaizmirstamus gadus, un liktenis savedis mani kopā ar simtiem interesantu cilvēku. Mani tipiskie avīzes rakstu varoņi ir stipras, mērķtiecīgas personības, ar devīgu sirdi, retāk – dažādi neparasti ļaudis. Taču visnoslēpumainākais un līdz galam neiepazītais varonis bija un paliek Oskars Peipiņš. Ar viņu mēs satuvinājāmies dzīves krustcelēs – deviņdesmito gadu lūzuma periodā, kad daudzi cilvēki izjūta lielu vilšanos sakarā ar to, ka zaudēja ticību ideālam - utopiskā komunisma pastāvēšanai. Man nācās novērot un pat izjust nākamā hipno - psihoterapeita dziednieciskās spējas un redzēt, kā viņš ar savu pārdabisko spēku palīdzēja simtiem pacientu. Pagāja gadi, noslēpumainais krās- lavietis kļuva par rīdzinieku, un mēs tikāmies arvien retāk. Kādu dienu, nejaušā tikšanās reizē, es uzaicināju šo unikumu, kurš ieguvis jau starptautisku popularitāti, apciemot mūsu redakciju. Un, lūk, negaidīts zvans...