Vēlētāji pret kreditoriem un eirokrātiem
Pagājušās nedēļas beigās Grieķijā notika sengaidītais referendums par šīs valsts turpmākās sadarbības nosacījumiem ar starptautiskajiem kreditoriem. Par spīti visām Eiropas politiķu un ierēdņu pamācībām, grieķi sacīja stingru „nē” ārvalstu spiedienam. Jau kārtējo reizi šī nācija demonstrē Eiropas Savienībai, ka ir jārūpējas par savas tautas labklājību, nevis par abstraktajiem Eiropas ideāliem.
Kā zināms, Grieķija tāpat kā Latvija globālās finanšu krīzes sākumā nokļuva uz defolta robežas. Abas valstis nevarēja patstāvīgi tikt galā ar šīm problēmām un lūdza Eiropas Komisiju un SVF sniegt finansiālo palīdzību. Taču pēc tam mūsu ceļi šķīrās. Ja Latvija cītīgi izpildīja gandrīz visas kreditoru prasības, tad Grieķija uzvedās stūrgalvīgi un rīkojās pēc saviem ieskatiem. Pašlaik Atēnu kopējais parāds sastāda aptuveni 300 miljardus eiro. Jūlija sākumā Grieķijai ir jāatmaksā SVF 1,6 miljardi eiro. Valsts tuvojas defoltam. Protams, līdz ar to daudzi analītiķi spriež par iespējamo Grieķijas iziešanu no eirozonas vai pat vispār no Eiropas Savienības.
Kreditori pieprasa, lai Grieķija piekristu drakoniskām reformām, no kurām cieta Latvijas iedzīvotāji 2008.-2009.
Viktors Ūdrišs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 51 (10.07.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
