Vai Latvija ir gatava bēgļiem no Austrumiem?

Valdība ir solījusi Briselei izvietot Latvijā 250 bēgļus no “karstajiem punktiem”, kaut gan saskaņā ar aptaujām vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka to nevajadzētu darīt.
Bēgļu jautājums izraisīja asu diskusiju sabiedrībā un masu medijos. Tika izteikti dažādi viedokļi – kāds aicināja žēlot aizbēgušos no kara šausmām, citi mēģināja pārliecināt, ka līdz ar bēgļu ierašanos katrā ziņā pienāks pasaules gals.
Parlamenta diskusija nav izdevusies, jo Saeimas opozīcija nespēja sasaukt bēgļiem veltītu ārkārtas sēdi, kurā tiktu apspriests, cik bēgļiem maksāt, kur tos izvietot un kā integrēt.

Pēc valdības informācijas, Latvija ir piekritusi divu gadu laikā uzņemt 250 cilvēkus – visticamāk, tās būs ģimenes ar bērniem. Daļa no tiem var ierasties no Grieķijas un Itālijas (uz turieni visbiežāk bēg no karojošajiem reģioniem), 50 cilvēki – no trešās pasaules valstīm. 27. jūlijā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iepazīstināja Saeimas deputātus ar Mucenieku bēgļu uzņemšanas punkta darbību. Kopīgā sēdē piedalījušies parlamentārieši no Eiropas lietu komisijas.


D. Ždanova
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 58 (04.08.2015.).


Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.