Ir iemesls! Reizi simts gados karaliskajās ģimenēs piedzimst mantinieks, kurš ar savu attieksmi pret dzīvi nemaz neatgādina nākamo karali. Hohencollerni ir sena vācu dzimta. No Collernas pils necilajiem bruņiniekiem viņiem dažu gadsimtu garumā izdevās kļūt par Vācijas kaizeriem, Prūsijas karaļiem un milzīgās valsts valdniekiem. Frīdrihs Vilhelms Pirmais nav visdiženākais no šīs slavenās dzimtas karaļiem, toties viņš ir visneparastākais!
Prūsijas karalim Frīdriham Trešajam, Frīdriha Vilhelma I tēvam, patika greznība. Viņa valdīšanas laikā netālu no Berlīnes tika uzbūvēta krāšņā Šarlotenburgas pils, bija atvērta Mākslas akadēmija. Karalis aktīvi piesaistīja māksliniekus un zinātniekus no citām pilsētām un valstīm. Mīlestība uz mākslām netraucēja viņam kļūt par drosmīgu karavadoni, kas reizēm uzsāka vairākus karus vienlaikus. Karš ir ļoti dārgs pasākums, valsts kase palika arvien tukšāka.
Frīdriha vecākais dēls, Frīdrihs Vilhelms, savus vecākus diemžēl neiepriecināja. “No kurienes šim bērnam ir tik daudz enerģijas?” brīnījās tēvs, uzklausot kārtējās sūdzības par princi. Mantiniekam visvairāk patika būt par uzvarētāju divkaujās ar saviem brālēniem. Visai bieži šīs spēles beidzās ar zilumiem. Īpašas antipātijas Frīdriham Vilhelmam bija pret brālēnu Georgu Augustu, kurš nepārtraukti skrēja sūdzēties mātei par šo neciešamo Frīdrihu. Nākotnē, kad bieži cietušais brālēns kļuvis par Anglijas karali, Prūsijai bija visai vēsas attiecības ar Britāniju.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 61 (14.08.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info sadaļā Abonēšana!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
