Sen aizmirstā kopsapulce. Mūsu jaunajai paaudzei jau grūti iedomāties, kā viņu vecākus, vectēvus un vecmāmiņas kādreiz dzina uz sanāksmēm. No sākuma bija kolhoza priekšsēdētāja vai sovhoza direktora stundu ilgs, apnicīgs referāts, tad balsošana - tā, kā vajag priekšniecībai. Piedalījāmies šajās sēdēs tik daudz un dikti, ka Padomju Savienībā beidzās ēdiens un degvīns. Sapulces atribūti – galvenā sapņotāja par pasaules revolūciju portrets vai krūšutēls, kāds lozungs uz sarkana auduma virs skatuves un karafe ar ūdeni uz prezidija galda. Tad pienāca jauni laiki - ar cerībām uz demokrātiju. Taču ir viena neatbilstība: spriežot pēc vēsturiskās pieredzes, ne jau tie cilvēki, kas kādreiz cīnījās par Latvijas neatkarību barikādēs, tagad nākuši pie varas.
Vissmagākos laikus pašlaik piedzīvo mūsu lauki. Taču savā dzimtenē palikušo stūrgalvīgais optimisms ir labākais pierādījums tam, ka veselais saprāts agri vai vēlu gūs virsroku.
Savā korespondenta mūžā esmu redzējis Svariņu aktu zālē daudz dažādu sapulču. Pēdējā bija visneparastākā un artistiskākā. Tribīne - baļļas formā, stikla karafes vietā - māla krūka, uz skatuves – zemnieku māja ar uzrakstu “Zavaļinka”. Vai tiešām jau piektā reize? Tieši tā: ne jau vienkārša sēde, bet gan jubilejas sanāksme! Galvenā darbojošā persona - deputāta kungs un prezidija priekšsēdētājs - Ivans Jančenkovs. Brīnišķīgi atceros šo vakara vadītāju iepriekšējo gadu populārajos pasākumos – mājas gariņa, brašā Saņkas un uzpūtīgā Diēza Bekaroviča tēlā. Simprocentīgs tautas kalps: augstprātība, kaklasaite, brilles un sekretārīte Erna ar kuplajām krūtīm. Tipisks valdošās elites pārstāvis. Kad uz skatuves iznāca apburošā aktrise no Aglonas novada Karīna Stivriņa un sāka dziedāt dziesmu “Cik jauni mēs bijām”, deputāta kungs pameta savu tautu zālē un it kā spārnos pacēlās uz skatuvi: vienu reizi dzīvojam – jāgrābj tik daudz, cik paspēsi! Debatēs gribēja iesaistīties daudzi jo daudzi sapulces dalībnieki, saraksts bija ļoti garš: uzstājās gan solo, gan ansambļos. Ezernieku tautas studijas priekšnesums izcēlās ar augstu mākslinieciskā izpildījuma meistarības līmeni, par ko liecināja zāles reakcija. Deputāts rīkojās atbilstoši dienas kārtībai, un saskaņā ar reglamentu radošajā apvienībā “Zavaļinka” tika pieņemti jauni dalībnieki – “Harmonija” no Skaistas un “Fantāzija” no Kalniešiem. Tas notika jau vēlāk, pēc Sandras Viškures un Edgara Tjarves “stundu gariem” referātiem. Balsošana bija tik draudzīga un vienprātīga, ka tika nolemts neiesaistīt sapulces darbā skaitīšanas komisiju. Iztika arī bez mandātu komisijas: laukos ir svarīgāk strādāt vaiga sviedros nekā ievērot morāles principus.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 61 (14.08.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info sadaļā Abonēšana!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
