Tagadējie varas pārstāvji ļoti nemākulīgi stūrē mūsu izmirstošo valsti. Nauda lielgabaliem atrodama viegli un bez problēmām, bet skolām... Ar to ir saistīta hroniskā reformu buksēšana izglītības sistēmā. Kamēr valdība nesekmīgi meklē pedagogu darba samaksas progresīvāko modeli, skolotāju arodbiedrība atkal draud ar masveida protestiem. Pašlaik skaidrs ir tikai viens: pedagogu darba algas pagaidām nav mūsu varas pārstāvju prioritāte, tāpēc jaunajā mācību gadā daudzkārt solīto skolotāju algas paaugstinājumu var negaidīt.
Tādējādi, šajā laikā, kad mēs nekādi nevaram iemācīsities apvienoties un kļūt par stipru pilsonisko sabiedrību, cilvēku bēgšana no pustukšas valsts turpināsies.
Pēdējo desmit gadu laikā skolēnu skaits Latvijā samazinājās par trešdaļu - no 300000 līdz 200000. Līdz ar to arī mācību iestāžu skaita samazinājums ir objektīvs process. Tas ir no vienas puses, bet no citas - par ko domā valdošā elite, burtiski “izspiežot” cilvēkus no valsts? Tai skaitā arī sagatavotus speciālistus ar labu izglītību? Kāda jēga Latvijas iedzīvotājiem rauties vaiga sviedros Anglijas, Īrijas vai Vācijas pensionāru labā? Krietnu daļu savējo viņi jau ir pakļāvuši dzīvei trūcīgo statusā un atņēma pat visnepieciešamākās zāles.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 61 (14.08.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info sadaļā Abonēšana!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
