Pēdējos gados ir piedzīvojušas krahu visas Rietumvalstu koncepcijas par multikulturālās sabiedrības radīšanu. Īpaši uzskatāmi tas ir redzams situācijā ar “Islāma valsti.”
Saskaņā ar tradicionālo eiropiešu skatījumu, kurš jau sen ir pieņemts kā aksioma (visiem zināma patiesība, kura nav jāpierāda), citu kultūru pirmās paaudzes imigranti nav integrējami, otrā imigrantu paaudze aktīvi integrējas, savukārt trešās paaudzes imigranti sarauj visas saites ar savu tradicionālo kultūru un kļūst pilnībā vesternizēti (rietumiskoti).
Iespējams, pirms kāda laika tas tā arī notika. Tomēr tad radās “Islāma valsts” un izrādījās, ka tās rindas papildina ne tikai radikāļi no Tuvo Austrumu valstu marginālajiem iedzīvotāju slāņiem un ne tikai islāma pasaules Eiropā pirmās paaudzes imigranti, bet arī veiksmīgi, izglītoti, sen jau vesternizēti trešās, ceturtās un pat piektās paaudzes imigranti, kuriem saskaņā ar Rietumvalstu koncepcijām (kuras tiek pieņemtas kā aksiomas) jau sen vajadzēja kļūt par 100% eiropiešiem un sen pilnībā vajadzēja pārraut jebkādas saites ar savu iepriekšējo tautu tradīcijām. Pat vairāk, izrādījās, ka ar radikālo islāmu aizraujas paši eiropieši, amerikāņi un krievi. Gadījumi, kad vietējie angļi, francūži, vācieši, amerikāņi, krievi dodas uz Tuvajiem Austrumiem karot radikālo islāmistu pusē, kļūst arvien biežāki.
Tātad mums ir divas tendences: pirmā – radikālais islāms kļūst par galveno musulmaņu diasporas ideoloģiju kristiešu valstīs. Otrkārt – šī ideoloģija izrādās pievilcīga daļai kristiešu valstu pamatiedzīvotāju.
Rostislavs Iščenko
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 65 (28.08.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
