Sirds vai pušu plīst, kad atbraucu uz Andzeļiem. Brīnišķīgi atceros ciematu pie ezera, ar lielu iedzīvotāju skaitu, priekšzīmīga sovhoza centru, kas bija slavens visā republikā. Un cik liels lopkopības komplekss bija šeit uzbūvēts! Taču tad, kad sākušies jauni laiki, no visa rajona pirmrindnieku pieredzes skolas ir palikušas tikai drupas. Deviņdesmitajos – lūzuma gados - neviens no jaunās dzīves saimniekiem neiedomājās par to, ka sabiedriskā īpašuma alkatīgas pārdales stihiju var ievirzīt pozitīvā gultnē.
Daudzcietušie Latgales lauki, kurus valdības pārstāvji pameta likteņa varā, nevis dzīvo, bet izdzīvo. Tāpēc divkārt vērtīgs ir to cilvēku piemērs, kas turpina kalpot savai dzimtajai pusei. Ar stūrgalvīgu ticību – veselais saprāts agri vai vēlu gūs virsroku.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 65 (28.08.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
