Trīs tikšanās vasaras nogalē
Mūsdienās ir grūti atrast labi apmaksātu darbu Latgales pilsētās, vēl sarežģītāk ir iesakņoties laukos. Kurš, ja ne bijusī Andzeļu pamatskolas direktore, labāk nekā pārējie pazīst visus savus skolēnus, kuri izdarījuši vispareizāko izvēli – kalpot savai dzimtajai zemei?! Un Veronika Vērdiņa ieteica man adresi – vienā no attālākajiem bijušā Krāslavas rajona nostūriem. Sirds sažņaudzās, kad braucu garām Rudušķiem: vecticībnieku dievnama zvanu tornis ir sašķiebies uz sāniem. Tā ir slikta zīme...
Ar Andri Kolīti satikāmies kā veci paziņas. Viņš ir ļoti simpātisks jauns cilvēks: enerģisks, visai drosmīgs savos spriedumos. Un riskants: veltīt dzimtajai zemei labākos dzīves gadus – tas ir dārgs prieks... Bet vieta šeit ir pasakaina: tālu no lielceļa, blakus ir dīķis, zem logiem - liels dārzs, ko ierīkoja vecāki. Pavisam tuvu ir mežs, kurā vasarā var lasīt ogas, bet rudenī - sēnes.
Andris apgalvo, ka viņš ir zemnieku Kolītu dzimtas turpinātājs jau ceturtajā paaudzē. Mani patīkami pārsteidza tas, ka trīs dzīvojamās mājas atrodas blakus. Visvecākajā dzīvo vecmāmiņa, kas vasarā atpūšas Domoriškos. Andra strādīgajiem vecākiem, Jānim un Jevstafijai, mājas ir ar moderna laikmeta elementiem, un viņi jau stipri ieauguši savā zemē. Un, kad Andris izdarīja galīgo izvēli, tēva un mātes piemērs piešķīra papildus spēkus. Nekur nav tik labi kā mājās.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 66 (01.09.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
