Cilvēki ar fotokameru rokās viegli iepazīstas un turpina savu saskarsmi. Tieši tā bija arī Ezerniekos, kad pie estrādes, vakara koncerta laikā, es pamanīju kādas skatītājas skatienu, un viņai rokās bija “biezais” fotoaparāts “Canon”. Mēs sākām sarunāties, un es apsolīju studentei no Sanktpēterburgas, ka vēl iegriezīšos gleznainajā ciematā pie ezera, lai turpinātu mūsu dialogu.
Šajās septembra dienās es nokļuvu visdažādākajos ezeru zemes stūrīšos, bet brauciens uz Ezerniekiem arvien izpalika. Un tad ar telefona zvanu par sevi atgādināja pati Viktorija, un mēs sarunājām, ka satiksimies Krāslavā.
Dažu stundu laikā es paspēju parādīt savai zinātkārajai viešņai pilsētas centru, grāfu pili un baznīcu. Protams, Viktorija neizlaida no rokām fotoaparātu, un arī es, iecerējis rakstu par tūristi no Krievijas, meklēju interesantākos momentus. Mūsu īsā saruna turpinājās redakcijā.
Negaidīti noskaidrojās, ka Viktorija jau ir bijusi “Ezerzemes” lappusēs, tas bija aptuveni pirms desmit gadiem. Kopš agras bērnības vasarās viņa atpūšas Ežezera krastos, kur dzīvo viņas radi – Pisarenoki un Šabalovski.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 71 (18.09.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
