Brīnummāneklis jeb veiksme saulrieta stundā

img

Cilvēks un daba

Pirmās oktobra salnas apvaldīja kluso medību cienītāju mudīgumu. Sēņu sezona, kaut gan tās sākums bija aizkavējies un netika pārsniegti nekādi rekordi, galu galā noritēja veiksmīgi. Un visstūrgalvīgākajiem sēņotājiem izdevās dienas laikā salasīt ap pussimtu baraviku, taču mežam arī ir vajadzīga atelpa...

Ar ko ir pievilcīga mūsu Krāslava? Mežs ir blakus, upe - vēl tuvāk, nedaudz tālāk - ezeri. Tikai žēl, ka jau pazuduši aizmirstībā tie laiki, kad “gaišzilā druva” priecēja makšķerniekus visa gada garumā. Man paveicās dzīvot tajā periodā, kad rītausmā vai saulrieta stundā varēja, izmantojot primitīvāko bļitku, visai īsā laikā noķert piecas-sešas trofejas līdakas. Bet tagad... Daugavas posmā no Krāslavas līdz Kaplavai upe izjūt vienkārši neiedomājamu spiedienu no makšķernieku puses, jo jau vasaras vidū trolingisti un spiningotāji izķer tik daudz līdaku un samu, ka rudenī pat vienu trofejas eksemplāru var uzskatīt par lielu veiksmi. “Pateicoties” likumdevēju vienaldzībai, pat dabas parka “Daugavas loki” teritorija pārvērtusies par tik trokšņainu ūdens artēriju, ka par atpūtu klusumā vairs var nesapņot. Un tūristi, kas ceļo pa upi, ir spiesti šūpoties viļņos, ko veido rūcošas motorlaivas. Neremdināmie trolingisti, kas negrasās ievērot nekādus ierobežojumus, bez sirdsapziņas pārmetumiem var kursēt pie pašiem pludiņiem, reizēm pat aizķerot ar saviem mānekļiem fīderistu makšķerēšanas rīkus. Pēdējo piecu-septiņu gadu laikā īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā gandrīz nav iespējams noķert lielu plaudi un sapalu, jo motoristu un klusās zvejas cienītāju konflikts sasniedza kulmināciju, kad sākās protesta akcija - parakstu vākšana.


Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 78 (13.10.2015.).


Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.