Mans skolotājs
Apkārt skolai, kas atrodas starp Krāslavu un Aglonu, viegli šūpojas kastaņu koku zari, aiz tiem paslēpusies mana skola. Mana skola ir maziņa pēc skolēnu skaita, bet tā ir mana valsts. Skola ir mīļa un stingra, gudra un zinoša, domājoša un starojoša kā cilvēks. Tā ir dažāda, tāda kā mēs, skolēni. Skolā es mācos vislielākās un vismazākās lietas, piedzīvoju gan prieku, gan vilšanos.
Dažreiz rakstu paskaidrojumus, bet visbiežāk saņemu atzinības un goda rakstus. Es zinu, ka visiem skolēniem patīk mūsu skola, jo šeit notiek gan sportošana, gan dziedāšana, gan rotaļāšanās, gan mācīšanās. Lielākā daļa skolēnu ir darboties alkstoši, tādus futbola fanus, kādi ir mūsu skolā, diez vai var sameklēt citā skolā, futbolu spēlē visi, arī meitenes. Brīvo laiku mēs pavadām dažādi - daži apmeklē pulciņus, citi sporto, citi neko nedara, daži tikai mācās, bet arī mēs protam izklaidēties skolas pasākumos, labprāt varam pablandīties pasaules datoru tīmeklī.
Skolu nevar iedomāties bez skolotājām, bet pie mums diemžēl strādā tikai skolotājas sievietes.
Daina Solima
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 80 (20.10.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
