Irēna Maļuhina: “Čakli cilvēki ir ikviena novada zelts“

Pēc Krāslavas deputātu viedokļu uzklausīšanas novadu reformu jautājumā, tika secināts, ka Krāslavas novads pats par sevi ir pašpietiekams. Taču, tomēr vajadzēs apvienoties vai draudzēties, deputāti uzskata, ka kaimiņu novadiem sadraudzības partneri būtu jāapzinās laicīgi. Tas nodrošinātu efektīvāku līdzekļu piesaisti un racionālāku to izlietošanu. Par to, ka Krāslavas novada deputāti Aglonas novadā esošos Šķeltovas un Grāveru pagastus būtu gatavi uzņemt savā pulkā kaut vai šodien, pārliecinājāmies 22. oktobra sapulces laikā.

Kā galveno iemeslu deputāti min to, ka šie pagastu iedzīvotāji “sirdī” tik un tā jūtas piederīgi Krāslavai. Lai gan Aglonas novads pastāv jau sesto gadu, tieši šo pagastu iedzīvotājiem nav zudusi saikne ar Krāslavu. Krāslava tiek apmeklēta ne tikai tāpēc, ka ir labāka sabiedriskā transporta pieejamība, bet arī tāpēc, ka šo pagastu iedzīvotāji apmeklē dažādas valsts iestādes, saistīti ar Krāslavas slimo kasi. Kārtojot lietas valsts iestādēs, paralēli tiek apmeklēti pilsētas veikali, tirgus, frizētavas utt.

Vai par iespējamo apvienošanos līdzīgi domā arī paši šķeltovieši?

Tiekoties ar Šķeltovas pagasta pārvaldes vadītāju Irēnu Maļuhinu, tika noprasts, ka pagasta vadītāja seko aktuālākajai informācijai, kas saistīta ar iespējamo reformu. Pārvaldes vadītājai nav svešs arī Krāslavas domes deputātu paustais viedoklis un nākotnes redzējums, kurš dažos jautājumos arī sakrīt.

Tāpat kā Krāslavas deputāti, arī pārvaldes vadītāja uzskata, ka gaidīt 2021. gadu, būtu nesaimnieciski. “Es neļaušu saviem darbiniekiem un pagasta cilvēkiem rokas klēpī salikušiem gaidīt un domāt, kas būs. Neviens tavu sētu nesakārtos, ja to neizdarīsi pats. Tāpēc laicīgi jādomā, kā no plānotās reformas iegūt maksimālo labumu saviem novada iedzīvotājiem. Jo mums, pirmkārt, jādomā par novada iedzīvotājiem. Pašlaik ministrija iesaka izvērtēt iepriekšējo reformu, lai varētu izstrādāt jaunos reformu plānus. Mēs arī šaurā lokā esam apspriedušies, ko ieguvām esot Aglonas novadā un izanalizējām, ko sadarbības rezultātā kopš 1997.gada esam sasnieguši. Un rezultāti ir vērā ņemami.”

Elizabete Viļuma-Gražule
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 86 (10.11.2015.).