“Krāslavas Valsts ģimnāzija – mana skola!” To ikdienā ar mīlestību un lepnumu, ar pārliecību un pateicību, ar sirsnību un uzticību, kā arī, protams, reizēm ar nogurumu un tajā pašā laikā ar neatlaidību saku un ar savu attieksmi parādu gan skolas saimei – skolēniem, viņu vecākiem, kolēģiem, apkalpojošajam personālam -, gan arī tiem, kas par manu skolu lasa un informāciju gūst dažādos masu medijos.
Piederība skolai neveidojas tikai no mūsu attieksmes pret skolu, no tā, cik labi mēs tajā jūtamies vai jutāmies. To veido, pirmkārt, pati skola – labvēlīga vide, atsaucīgi un saprotoši skolotāji, brīnišķīgi skolēni… Arī es esmu beigusi šo skolu, tajā laikā vēl 1. vidusskolu. Domāju, ka padsmit gadu vecumā galvenais ir, lai nerastos nepatika un bailes pret mācību iestādi, un, ja rodas vēlme iet uz skolu, tad tas arī ir svarīgākais, kas vēlāk, pēc gadiem, rada vēlmi atgriezties. Ja ir bijuši un ir labi draugi, skolotāji, ar kuriem veidojušās labas attiecības, tad rodas piederība.
Skolas organizētajos pasākumos un tāpat, nejauši satiekoties, ar bijušajiem skolēniem, man bieži saka, ka mūsu skolai ir kāda īpaša, mierīga un labsirdīga aura, kas ar gadiem kļūst arvien spēcīgāka un pievelk. Droši vien. Esot skolā katru dienu, šķiet, pie tās jau esmu pieradusi, bet citi no malas to jūt. Absolventu vakaros, skolas jubilejās nāk klāt absolventi un saka: “Ja skolai ko vajag, zvaniet, rakstiet!” Arī tā ir attieksme. Protams, tajā pašā brīdī zinu - ne zvanīs, ne prasīs, bet, ja būs reize, kad vajadzēs, tad mums noteikti palīdzēs.
Ilga Stikute, KVĢ direktora vietniece
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 88 (17.11.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
