In memoriam

Šajās Ziemassvētku gaidīšanas dienās, kad visa kristīgā pasaule gaida gaišus Kristus Dzimšanas svētkus, pa mūžības ceļu, apmirdzētu ar Adventes vainaga svecēm, aizgāja skolotāja Evelīna Salceviča - Ozoliņa.

Viņas pēdējais cēliens tādā laikā ir zīme, ka viņas dvēsele atbilst debesu gaismai.

No Tevis, skolotāja,
Vēl staro spoža gaisma -
To kapu velēnām un smiltīm neaizbērt…

Evelīnas šūpulis kārts visskaistākajā mūsu novada zemē - Jaunokras apkaimē - 1931. gadā.

Tālajā 1950. gadā kopā ar māsu Aliciju absolvēja Krāslavas 1. vidusskolu. Pēc kara pajukusi izglītības kadru sistēma, tajā bija vajadzīgi skolotāji - sevišķi lauku pamatskolās. Sakarā ar to Krāslavas 1. vidusskolā 2 gadus pēc kārtas bija atvērtas pedagoģiskās klases, kur gada laikā tika dota skolotāja kvalifikācija.

1951. gadā Evelīna absolvējusi šo pedklasi un tika nozīmēta strādāt uz Dagdu. Tālāk pedagoģisko izglītību turpināja iegūt augstskolā, ģeogrāfijas fakultātē, neklātienē.

60 - to gadu beigās pārcēlās strādāt uz Krāslavas Izglītības nodaļu par instruktori. Līdz ar pamatdarbu veica lielu sabiedrisko darbu gan arodbiedrībā, gan tūrisma jomā. Viņa veicināja tūrisma attīstību rajona skolās, organizējot gan pārgājienus, gan salidojumus.
Septiņdesmito gadu beigās pārgāja strādāt par ģeogrāfijas skolotāju uz Krāslavas 1. vidusskolu, kur nostrādāja līdz aiziešanai pensijā.

Skolotājas liela cilvēciskā vērtība bija silta, mierīga attieksme gan pret darba biedriem, gan skolēniem.

Būdama inspektore, pārbaudīt kādu pasākumu vai skolas darbu nāca ar pretimnākšanu, ar mierīgu sarunu.

Viņas labestība staroja arī tad, kad pašai bija ļoti smagi. Skolotāja prata un pāri visām likstām varēja un spēja palīdzēt apkārtējiem un saviem mīļajiem. Priekš tā Dievs bija devis viņai spēku un pagarinājis viņas mūžu uz ilgiem gadiem.

Nav vairs mūsu vidū krietna, dāsna, ar labestību apveltīta cilvēka, Skolotājas ar lielo burtu.

Par to skumst bijušie kolēģi, vairāki simti viņas skolēnu no Krās- lavas 1. vidusskolas - ģimnāzijas.