Ir iemesls!
Gada īsāko dienu un garāko nakti visas tautas atzīmē jau kopš senajiem laikiem. Lielākā daļa šo svētku ir saistīta ar uzvaru pār ļaunajiem gariem, tumsas buramajiem vārdiem un ziedojumiem saulei, kurai šajā dienā ir nepieciešams atbalsts. Tiek uzskatīts, ka šī diena ir viena no aukstākajām gadā. Taču tradīcijas, kas saistītas ar šo dienu, ir ļoti dažādas.
Pavisam drīz vairāki Salaveči dosies uz aktu zālēm, mājām un dzīvokļiem. Viņi dāvinās dāvanas, apsveiks Ziemassvētkos un Jaungada svētkos. Bērni viņus ļoti gaida, raksta vēstules, cer uz dāvanām...
Tā ir laba un jauka tradīcija... Tagad neviens vairs neatceras, ka labsirdīgais Salavecis īstenībā ir viens no šaušalīgākajiem slāvu mitoloģijas tēliem. Ļauns, briesmīgs un nesaudzīgs Karačuns ir viens no Koščeja, tumsas pavēlnieka, nāves un ciešanu, mirušo valstības saimnieka, nepatīkamākajiem iemiesojumiem. Karačuns ierodas uz Zemes 22. decembrī, jo šajā dienā viņam nedraud Jarilo-saule, viņa pretstats. Karačuns saīsina dienu un pagarina nakti. Viņš uzsūta cilvēkiem salu, pārbaudot viņu izturību. Tos, kas dreb un sūdzas par aukstumu, Karačuns soda ar slimībām vai neveiksmēm dzīvē vesela gada garumā. Bet tie, kam patīk skarbi laika apstākļi, kas demonstrē savu brašumu, “peldoties” kupenās, noberžoties ar sniegu, ienirstot āliņģī, viņiem bargais tumsas pavēlnieks dāvā savu labvēlību: stipru veselību, mīlestību, veiksmi naudas lietās.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 98 (22.12.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
