“Ko lai Tev novēlu?..”

Jaungada nakts tuvinieku un draugu kompāniju papildina valsts pirmo personu sejas, kas ienāk mūsu mājās caur televizoru ekrāniem un sveic ikvienu no mums. Arī šie svētki nebija izņēmums, un vecā gada pēdējās minūtēs notika latviešu tikšanās ar pēdējās dienas strādājošo premjerministres amata pienākumu izpildītāju Laimdotu Straujumu, kā arī valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

Nezinu, kā jums, taču man radās priekšstats, ka premjeres apsveikums vairāk līdzinājās parlamentāriešu uzrunai vai preses konferencei: tika runāts gan par gāzes nozari, gan ārējo un iekšējo politiku, gan par “vienu no pasaulē visstraujāk augošo ekonomiku”! Ko vien vērta ir atskaite par to, cik labi mēs, izrādās, sākuši dzīvot - ģimenes ar bērniem izjūt valsts atbalstu, sociālā nevienlīdzība samazinās, pakalpojumi kļūst pieejamāki… Tajā mirklī, kad līdz jaunajam gadam palikušas tikai dažas minūtes, un tik ļoti gribējās dzirdēt vienkāršus, siltus vārdus un patiesus novēlējumus, nācās klausīties Straujumas kundzes daiļrunīgo aicinājumu izpildīt kaut kādus “mājas darbus”, kuri mums ļaus būt pilntiesīgiem starptautisko organizāciju biedriem un aktualizēs robežu drošības jautājumu.

Tieši tāpēc kā balzams dvēselei bija prezidenta Raimonda Vējoņa vārdi, kas uzstājās pēc premjerministres. Atstājot aiz borta lielo un mazo politiku, ekonomiskās nedienas, viņš visiem mums atgādināja, ka ir jānovērtē katrs mirklis, jāatbalsta vienam otrs un jāsaglabā ticība sev, jo “mūsu valsts - esam mēs paši!” Nedaudz strīdīgs, protams, bija aicinājums darīts visu iespējamo, lai piepildītos kvēlākās vēlēšanās un sasniegtu lielus mērķus. Jo sev izvirzīt mērķus mēs mākam ļoti labi! Arī ar vēlmju noformulēšanu problēmu nav. Toties ar to realizēšanu gan! Nu, nepietiek valsts ierindas iedzīvotājam resursu! Un pat ne tikai “lieliem mērķiem”, bet nereti arī elementārām ikdienas vajadzībām… Bet… Tāpēc jau tā ir Jaungada uzruna, kas neprasa nekādus pamatojumus un pierādījumus.

Visi tosti ir izskanējuši, dāvanas uzdāvinātas, vēlēšanās tuvākajam gadam ievēlētas. Pienācis laiks tās realizēt. Un lai viss izdodas: “pateicoties”, “neskatoties” un pat “par spīti”! Bet veselības, ģimenes labklājības, finansiālas stabilitātes un miera obligāta klātbūtne pat netiek apspriesta!

Un vēl: līdz ar veco gadu ir beigusies arī abonēšanas kampaņa 2016. gadam. Esam pateicīgi tiem, kuri palika uzticīgi mums. Un priecājamies sveikt tos, kuri šogad ir nolēmuši kļūt par “Ezerzemes” abonentiem. Tas nozīmē, ka mūsu dzīvē vēl eksistē stabilitāte un mēs esam viens otram vajadzīgi. Mēs apsolām, ka neliksim vilties!

Marina NIPĀNE