2016. gads jau ir ieņēmis savu vietu mūsu ikdienas dzīvē. Latvijai tas ir īpaši nozīmīgs, jo paies barikāžu laika un valsts neatkarības atjaunošanas 25. gadadienas zīmē. 1991. gada janvāris lielā mērā bija izšķirošs mūsu ceļā uz neatkarību, kuru ievadīja Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes plēnums, Latvijas Tautas frontes izveide (LTF) un Deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšana1990.gada 4. maijā.
Barikāžu laikā biju Jēkabpils rajona tautas deputātu padomes priekšsēdētāja. Joprojām atceros to dienu, kad mūs, rajonu un pilsētu padomju priekšsēdētājus, steidzami izsauca uz Rīgu, uz Augstāko Padomi. Pēc dažām stundām jābūt tur. Nakts pagāja pie televizora un radio, lai zinātu par notiekošo, jo Viļņā padomju armija bija pavērsusi savus ieročus pret Lietuvas tautu. Arī Rīgā virmoja tā īpašā briesmu priekšnojauta un saspringtu gaidu gaisotne. Vecrīgā jau tapa pirmās barikādes. Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs lūdza mūs ziņot par stāvokli rajonos. Īpaši uzmanīgi viņš uzklausīja tos priekšsēžus, kuru pašvaldību teritorijās atradās padomju armijas daļas: kāda kustība, kādi noskaņojumi. Sanāksme nebija ilga. Noslēgumā pateica: “Brauciet un dariet, ko varat un kā varat paši! Kā turēsieties jūs, tā būs ar Rīgu.”
Jēkabpilī atgriezos vēlu, bet padomes ēkā sapulcējušies prezidija locekļi. Izstāstīju par sanāksmi un Gorbunova ceļa vārdiem. Visi bija ļoti nopietni un sakoncentrējušies. Izpildkomitejas priekšsēdētājs Mārtiņš Rupmejs tūlīt ņēma klausuli un zvanīja uz Jēkabpils rajona Lauktehniku, melioratoriem, mežrūpniekiem – toreizējiem mūsu lieliskajiem uzņēmumiem un kolektīviem, kas bija tautfrontiski noskaņoti, un jau šajā naktī kā vieni no pirmajiem mūsu rajona vīri ar smago tehniku ieradās Rīgā.
Silvija Šimfa, “No sirds Latvijai” deputāte no Latgales vēlēšanu apgabala
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 6 (22.01.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
.jpg)
.JPG)
