Cilvēks, kas ir dzimis tirgotāja ģimenē, nevar kļūt par karali. Šī viduslaiku likumsakarība vēl joprojām ir aktuāla Vecajai pasaulei. Neskatoties uz to, ka demokrātija cenšas izlīdzināt dažādu sabiedrības sociālo slāņu pārstāvjus, pilnīga līdztiesība, iespējams, nekad netiks panākta.
Taču tagad cilvēka piederība noteiktai grupai ir saistīta nevis ar izcelsmi un dzimtas dižciltīgumu, bet ar viņam piederošā īpašuma apmēru. Bet vēl pirms 100 gadiem nekāda bagātība nevarēja aizstāt piederību muižnieku dzimtai...
Francijā par muižnieku varēja kļūt jau XVII gadsimta beigās, bija tikai jānopērk patents. Dokuments maksāja dārgi un atļauties to varēja tikai ļoti turīgi ļaudis. Vēl Moljērs izzoboja tirgotājus, kas visiem spēkiem centušies izsisties muižniekos. Sabiedrības attieksme pret tādiem cilvēkiem nebija īpaši labvēlīga. Bet Žana Batista Bernadota dzīvesstāsts ir izņēmums.
Bernadoti nebija dižciltīga dzimta, taču Gaskoņā tā bija ļoti cienījama. Tradicionāli tieši šajā Francijas provincē tika uzsākti lieli kari un bija dzimuši slaveni pulkveži un varoņi. Gaskoņas iedzīvotāju nevaldāmais raksturs visiem ir labi zināms, pateicoties slavenajam Dimā romānam – jo D`Artanjans nācis no Gaskoņas. Nākamā Zviedrijas karaļa māte bija turīga fermera meita, tēvs - pazīstams advokāts. Bet... Tas nemainīja faktu, ka Bernadoti piederējuši trešajai kārtai.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 7 (26.01.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
.jpg)
.JPG)
