Polijas un Lietuvas vēsturē droši vien nav cita cilvēka, kurš pieliktu tikpat daudz pūliņu, lai stiprinātu savu valsti, tās vienotību un labklājību.
Polijas-Lietuvas lielvalsts, ar tās sarežģīto iekārtu, šļahtas tiesībām un karaļa vēlēšanām, nekad nevarēja pilnā mērā baudīt mieru un gūt pārliecību par savu nākotni. Valsti satricināja reliģiozas nesaskaņas, politiskas intrigas, nepārtraukti kari. Gaisā virmoja šaubas par valsts turpmāko pastāvēšanu, jo tajā viss bija tik nestabils un neprognozējams...
Pjotrs Povenskis bija dzirnavnieka dēls. Neskatoties uz to, ka ģimenē visi zināja leģendu par šīs dzimtas dižciltīgo izcelsmi, Pjotra ģimene nepiederēja pie muižnieku kārtas. Savu ģerboni Povenskis - Skarga saņēma no karaļa, un tas notika daudz vēlāk. Taču tagad mums, 21. gadsimta cilvēkiem, šis fakts nešķiet tik svarīgs. Kaut gan... Vēsturē bieži vien pat nenozīmīgs fakts var izraisīt kādu citu svarīgu notikumu.
Dzirnavnieka dēls Pjotrs agri zaudēja savus vecākus. 12 gadu vecumā Povenska vienīgie aizbildņi bija viņa vecākie brāļi. Lai ātrāk atbrīvotos no šī ēdāja, brāļi nolēma aizsūtīt Pjotru uz Krakovas akadēmiju, lai viņš studētu teoloģiju un kļūtu par priesteri. Neskatoties uz to, ka par studijām bija jāmaksā ievērojama naudas summa, Povenski nolēma, ka tā ir labākā iespēja viņu jaunākajam brālim, un arī tāpēc, ka viņš parādīja teicamas spējas un centīgumu mācībās. Pēc teoloģijas bakalaura grāda iegūšanas Pjotram piedāvāja vadīt baznīcas skolu Varšavā. Sava mantinieka audzināšanu viņam uzticēja Ļubļinas vojevoda.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" no 02.02.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
