Iemesli mēdz būt ļoti dažādi. Laimīgi un bēdīgi, priecīgi un skumji. 12. februārī tiek pieminēti visi tie cilvēki, kas gājuši bojā nemieru laikā Dušanbē 1990. gadā.
Par šo notikumu atceras ļoti reti, kaut gan tieši šie baigie notikumi, kad padomju armija nežēlīgi izrēķinājās ar nemierniekiem, vēlāk izraisīja pilsoņu karu Tadžikistānā. Par iemeslu bija tas fakts, ka neviens negribēja atklāt īstos nemieru cēloņus, līdz ar to konflikts paplašinājās līdz katastrofālam mērogam.
Viss sākās... Azerbaidžānā, lai cik dīvaini tas nešķistu. 1990. gada sākumā savstarpējais naids starp Armēniju un Azerbaidžānu sasniedza savu apogeju. Tas bija saistīts ar robežām, jo to ierīkošana tādā daudznāciju reģionā kā Kaukāza un Aizkaukāza bija ļoti grūts un atbildīgs darbs. Kalnu Karabahā, kas piederēja Azerbaidžānai, iedzīvotāju vairākums bija armēņi. 80. gadu beigas un 90. sākums - augošā deficīta un sociālistiskās ekonomikas sabrukuma laiks. Veikalu plaukti bija tukši, cilvēki desmitiem gadu gaidīja rindās savu kārtu, lai varētu iegūt dzīvokli, un tā ir ļoti labvēlīga augsne konfliktiem. Kā tas bieži vien notiek, par visu problēmu cēloni cilvēki uzskatīja citas tautības pārstāvjus, kas dzīvo citās republikās... 1990. gada janvārī daži radikāli noskaņoti jaunu Azerbaidžānas sabiedrisko organizāciju līderi televīzijas intervijas laikā paziņoja, ka Baku ir pilna ar bezpajumtniekiem - bēgļiem no Armēnijas, un vainīgi ir armēņi, kas aizņēmuši ļoti plašus dzīvokļus...
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 12 (12.02.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
.jpg)
.JPG)
