2016. gada 25. janvāra “Latvijas Avīzes” raksts “Baltiešu leģionāru izdošana” izraisīja pārdomas, kuras saistītas ar man tuvu cilvēku, kurš 1946. gada 25. janvārī bija to 146 baltiešu skaitā, kurus tā laika Zviedrijas valdība izdeva Padomju Savienībai.
Tas bija mans radinieks Modests Alehno, kurš bija dzimis 1918. gada 10. septembrī Daugavpils apriņķa Robežnieku pagasta Pleiku sādžā.
Kopā ar daudziem citiem Latvijas puišiem un vīriem Modests Alehno 1943. gada rudenī tika iesaukts vācu leģionā. 1945. gadā, kara beigās, Modestam Alehno un citiem leģionāriem izdevās no Kurzemes katla tikt līdz Zviedrijai. Bēgļi no Latvijas cerēja, ka varēs palikt Zviedrijā vai arī doties uz kādu citu valsti.
1946. gada janvārī kādā no Zviedrijas nometnēm visus baltiešu leģionārus nostādīja ierindā un paziņoja, kurš grib atgriezties dzimtenē, lai paiet divus soļus uz priekšu. Kurš tad negribēja doties uz mājām! Modests, daudz nedomādams, spēra šos liktenīgos soļus, kaut gan faktiski, kā mēs zinām no vēstures, palikt Zviedrijā baltiešiem tik un tā neļautu. Latvijā, Pleiku sādžā, Modestu gaidīja liela ģimene – tēvs ar māti, seši brāļi un māsas, kuri visi bija jaunāki par Modestu.
Janīna GEKIŠA, pensionēta skolotāja, novadpētniece
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 13 (16.02.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
