Veču ciešanas

Kas cilvēkam ir vajadzīgs no rīta, lai veiksmīgi pamodinātu visas, tā teikt, organisma daļas un ķermeņa locekļus? Pareizi - vai nu neliela alus deva, vai degvīna injekcija. Bet sieva, šis ļaunuma iemiesojums, to nu nekādi nesaprot. Katru dienu Vitjkam nākas izdomāt arvien jaunākas viltības: te viņš aiznes ievārījumu uz “točku”, te pārdod nevajadzīgas mantas, te palīdz kādam, prasot par to “šķidro valūtu”.

Labi, ka cilvēkam ir viens vienīgs mērķis, un viņš nepievērš nekādu uzmanību dažādiem sīkumiem. Viņa sieva katru dienu ķerkst: sakņu dārzs nav izravēts, puķes nav iestādītas, ir jāsagatavo malka... Neko nevar paspēt. Toties Vitjoks katru vakaru iet gulēt ar izpildīta pienākuma izjūtu: varēja, dabūja, iedzēra.

Reiz sieva bijusi tik dusmīga, ka nolēma nodarīt savam vecim briesmīgu skādi: izārstēt viņu no alkoholisma. Bet ārstēties pie dakteriem var tikai brīvprātīgi, un Vitjoks nav nekāds muļķis, lai atteiktos no savas laimes. Tad viņa kašķīgā sieva izdomāja pielietot tautas līdzekļus, lai atradinātu vīru no spirtotiem dzērieniem.

Palūdza paziņām iedot viņai dzīvu līdaku. Droši vien cerēja uz Jemeļu? Viņai atveda līdacēnu, bet sieviete izvilka no kaut kurienes trīslitrīgu kandžas burku un ielika tajā šo nelaimīgo zivi. Vai tad nesaprata, ka ne tikai līdaka, bet arī Vitjoks ar šiem trīs litriem netiks galā? Zivs izbolīja acis, gribēdama izrauties no burkas, taču pēkšņi aizrijās, acīmredzot aiz prieka par to, ka nonākusi paradīzē. Tad sieva paslēpa šo burku kaut kur tālāk, bet pēc mēneša sāka Vitjkam katru rītu nest nezin no kurienes piecdesmit gramus šī līdakas uzlējuma. Pietika gandrīz mēnesim, taču nevis uzlējuma, bet sievietes pacietības. Tāpēc, ka vienu reizi, pēc kārtējās “Zivju īpašā” uzlējuma porcijas, Vitjoks aizkūlās līdz sīvajam ar mušmirēm.

Sofja ČERNOVA.

Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 19 (08.03.2016.).


Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.