Bēdīga lieta - strādāt bez mīlestības pret izvēlēto profesiju. Un, veltījis žurnālistikai visu savu dzīvi, es jau sen izstrādāju personīgo noteikumu: vislielākā uzmanība jāvelta ikviena lasītāja problēmām.
Tā bija gan pazudušā nemirstībā neveiksmīgās “komunisma celtniecības” laikmetā, gan tagad, kad “Ezerzeme” pārvēršas par pēdējo instanci. Un nav ko slēpt: ierēdņu skaits nesamazinās, viņi labprāt dod solījumus, bet priekšvēlēšanu laiks atbilstoši Latvijas tradīcijām vienmēr pārvēršas par novēlējumu periodu. Saeimas “pērle” - “Kā var nesolīt?!” - jau sen kļuva par vietējo politiķu rīcības klasiku...
Vieni mūsu neatkarīgās avīzes biroja viesi izmisuma un bezcerības dēļ vēlas izkratīt sirdi korespondentam un lūdz padomu, citi mēģina “saklauvēt” amatpersonas, kas aizmirsušas, ka viņi paši ir tautas sastāvdaļa, un viņu galvenais pienākums ir kalpot tautai. Taču nav sliktuma bez labuma, un nākamās pašvaldību vēlēšanas liek mūsu varas pārstāvjiem atcerēties par mazo cilvēku, kura dzīve sastāv ne tikai no priekiem...
Aleksejs GONČAROVS
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 23 (22.03.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
.jpg)
.JPG)
