Mūsu brīnumainajā Zilo ezeru zemē ar makšķerēšanu vienmēr nodarbojušies cēlsirdīgi vīrieši. Vēl kopš tiem laikiem, kad modē bija mamuta kažokādas uz iedegušiem, vingriem gurniem, šī nodarbošanās deva iespēju iegūt ne tikai diētisku ēdienu, bet arī sniedza vīriešu kārtas pārstāvim un dabas valdniekam gandarījumu un prieku uz tasītes ar gaišzilo maliņu.
Jo tad, kad zivs zvīņainais ķermenis sitas un drebinās, jo nevēlas pamest zemūdens dziļumus, tu, dabas kroni, velc viņu, dārgumiņu, “cepetim un zupai”, un tad neparastās sajūtas, kurām pat nav nosaukuma, piepilda līdz sirds dziļumiem. Un ja uz to brīdi krokas, kas dažiem atrodas starp pleciem, jau piepildītas ar atbilstošu šķidrumu, tad, lūdzu, rakstnieki, muzikanti un gleznotāji, attēlojiet cilvēka laimi!
Saule jau alkatīgi nolaizīja koku galotnes, kad jautrā kompānija iekārtojās gleznainā ezera krastā. Bet glezniecība šos makšķerniekus nemaz neinteresēja, tāpēc, iemalkojuši kādu grādīgu dzērienu, viņi uzlika telti, iemeta tīklus-murdus ūdenī un salasīja sausus zarus ugunskuram. Un vai tad ir kāds vecis, kuram nepatīk baudīt meža klusumu, inteliģenti parunāt pie dejojošās liesmas un pafilozofēt par dažādām nozīmīgām tēmām, sākot ar kādas vietējās Kleopatras jaukumiem un beidzot ar to, kā noteikt tārpa dzimumu: zēns vai meitene. Ar šo pazemes iedzīvotāju zinoši ļaudis tiek galā ātri - ieliek starp zobiem, un, ja tas iesprūst, aizķēries ar kaut ko, tad tas ir zēns; ja iziet kā pa sviestu, tad tā ir meitene, turpretī sieviešu skaistums prasa rūpīgāku, detalizētāku pieeju.
Sofija ČERNOVA
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 24 (29.03.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
.jpg)
.JPG)
