Kā aiz akmens mūra

Jaunais žogs Latvijas austrumu robežā izraisījis veselu straumi analītisku komentāru – no utilitāriem līdz ģeopolitiskiem

Divmetrīgā žoga izbūvei uz Latvijas un Krievijas robežas tika atvēlēti 4 gadi un 17 miljoni eiro. Šogad plānots apgūt 3 miljonus. Pirmais nožogotais robežas posms nu ir nodots ekspluatācijā. Tas ir stiepļu žogs ar dzeloņdrātīm virsū. Pavisam tiks nožogotie 92 kilometri – nepilna trešdaļa no visa robežas garuma (276 km). Nožogoti posmi mīsies ar posmiem, kuros tiks uzstādītas signalizācijas un videonovērošanas sistēmas, pēdu kontroles josla tiks paplašināta līdz 12 metriem.

Kādēļ mazajai Latvijai ir nepieciešams tik liels pierobežas žogs? Pēc iekšlietu ministra Riharda Kozlovska vārdiem, tā ir piesardzība pret nelegāliem imigrantiem. Presē ministrs atsaucies uz neiepriecinošo statistiku: salīdzinot ar 2014. gadu, pērn aizturēto par nelegālu robežas šķērsošanu kļuva gandrīz četras reizes vairāk (attiecīgi 144 un 476 cilvēki). Turklāt Latvija sargā ne tikai savas robežas, bet arī visas ES teritoriju, jo nelegāļi parasti turpina ceļojumu tranzītā uz citām valstīm.

Darja ŽDANOVA

Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 24 (29.03.2016.).


Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.