Šajā vakarā Tautas nams bija pārvērties par Pili, kur visi logi gaiši spīd, kur jūtama sakoptība, gaumīgs noformējums. Tas viss liecināja par sen gaidītiem svētkiem. Zālē valdīja rosība, sirsnīgas sarunas starp skatītājiem, draugiem, atbalstītājiem, dejotājiem, dziedātājiem no Andrupenes un Dagdas.
Līdz sīkumiem pārdomātā programma liecināja, ka deja svinēs svētkus. Šī dejas kultūras pērlīte Andzeļos mirdzēja visās varavīksnes krāsās. Un, protams, to 10 gadu garumā piepildīja Aivars.
Man gribas atgādināt pasaku par Pelnrušķīti, kura sapņoja par balli pilī, bet visu laiku strādāja, strādāja… Kaut kam skaistam bija jānotiek, kur Pelnrušķīte sapņoja dejot pa mirdzošo parketa grīdu un spoguļos atstarojās meitēnu pilnās prieka acis…
Tovakar dejotāji bija pārtapuši no čaklās, pelēkās Pelnrušķītes par pasaku princesēm un prinčiem, zem kuru kājām putekļainie skatuves dēļi pārtapuši spoguļainā parketā. Kur šeit ir noslēpums? Gaužām vienkārši. Ikvieni svētki izaug darbā.
Ina ZANDARE
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 33 (29.04.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
.jpg)
.JPG)
