No lasītāju vēstulēm

Kā saka, dzīvi nodzīvot nav lauku apiet. Dzīvē visādi gadās - ir gan salds medus, gan rūgtās vērmeles, ir smiekli, grēki, veiksmes un neveiksmes. Bet galvenais ir iziet tam visam cauri, nezaudējot tādas cilvēciskas īpašības kā atsaucīga sirds, laba dvēsele. Tāda ir arī Ērika Gabrusāne. Lai arī kādu amatu ieņemtu, viņa vienmēr ir vienkārša un pieejama. Pie viņas var vērsties jebkurā laikā, jebkurā jautājumā vienmēr var saņemt atbalstu un sapratni. Tādam arī jābūt vadītājam. Man šķiet, ka tas ir tas gadījums, kad cilvēks izrotā vietu, nevis vieta cilvēku. Un, ja vismaz viens cilvēks Jums ir no sirds pateicīgs, tad neesat velti dzīvojusi. Es zinu, ka tādu cilvēku ir daudz. Es vienmēr brīnos, kā Ērika, būdama tik aizņemta, nerēķinoties ar savu personīgo laiku un reizēm pat ar paaugstinātu temperatūru, nekad neaizmirst personīgi atbraukt un apsveikt jubilārus; piezvanīt, lai apsveiktu vārda dienā; cienīgi izvadīt pēdējā gaitā pagasta iedzīvotājus. Viņa visu pagūst.

Ērikai patīk brīvdienās palutināt savus tuviniekus un viesus ar kādu saldo ēdienu vai kulinārijas izstrādājumu. Skaidrs, ka laika atpūtai tādā grafikā nav, tāpēc vēlos novēlēt stipru veselību, lai vienmēr līdzās soļo veiksme un enerģijas pietiek vēl daudziem, daudziem gadiem.

Paldies par sapratni un atbalstu!

G. Masaļska