Vēl pavisam nesen viņu varēja ieraudzīt televizoru ekrānos, taču tie bija nevis Krievijas federālie kanāli, bet tādi kā RTVi, “Doždj” un daudz retāk viņa bija redzama citās TV programmās. Visas viņas uzstāšanās, viņas viedoklis par sabiedrībā notiekošo un komentāri izsauca sašutumu vai sajūsmu.
Palikt vienaldzīgam vienkārši nebija iespējams, jo viņas izteicieni vienmēr bija revolucionāri, strīdīgi, ar nestandarta pieeju. Par viņu smējās tie, kuri neapgrūtināja sevi ar pārdomām par viņas teikto, kas baidījās mainīt savu, propagandas uzspiesto, viedokli... Es redzēju viņu tikai vienu reizi... 1987. gada 7. novembrī. Pēterburgā (tolaik vēl Ļeņingradā) notika mītiņš. Uz šo pirms tam nebijušo pasākumu studenti atnāca paskatīties kā uz kādu brīnumu, kas liecināja par pārbūves un demokratizācijas procesiem sabiedrībā. Mītiņa dalībnieku vidū es ieraudzīju neglītu, korpulentu sievieti ar brillēm. Arī viņas balss bija dīvaina, pieglaimīga un kaitinoša. Klausīties viņu bija neērti, nekomfortabli. Jo nav komfortabli klausīties to, ko negribas dzirdēt. Mani pārsteidza arī cits moments - kad šī dīvainā sieviete sāka runāt, jauniešu grupa skandēja: „Ļera! Aizver muti!” Skandēšana praktiski pilnībā apslāpēja sievietes balsi. Radās jautājums, kāpēc šie cilvēki negrib, lai uzstātos šī dīvainā dāma?
Andrejs JAKUBOVSKIS
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 38 (17.05.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
.jpg)
.JPG)
