Mūsu laika sāpe un satraukums

img

Pret lasītāju telefona zvaniem mūsu redakcija vienmēr izturas ar īpašu uzmanību – mēs augstu vērtējam atgriezenisko saikni, jo tā ir neatkarīgas avīzes pamats. Dagdānietis Josifs Laurinovičs uzsāka šo satraukuma pilno sarunu no tālienes: “Jūs noteikti mani atceraties, esmu no slavenās Eduarda Samuļa brigādes, mūs cienīja “Seļhozhimijā”, un slava izplatījās līdz pašai Maskavai.

Tur mūs apbalvoja ar Tautsaimniecības sa- sniegumu izstādes medaļām. Arī rajona Goda plāksnē visai bieži tika izvietoti mūsu portreti. Agrāk darbs bija lielā cieņā, bet pašlaik dažādu svētku ir vairāk nekā darba sasniegumu. Sirds sāp par mūsu nākotni, jo mūsu Latgale pamazām izmirst. Gribas izkratīt sirdi avīzes korespondentam, kuram es ticu. Brauciet ciemos, ja būs tāda iespēja!”

Mums bija arī tādi gadījumi, kad lasītājs emociju uzplūdā izpauž visus savus pārdzīvojumus telefona sarunā, bet pēc tam nomierinās un pārdomā. Tāpēc kādā sestdienā, grasoties apmeklēt svētku pasākumu Asūnē, es precizēju, vai mūsu nevienaldzīgais lasītājs ir gatavs sarunai ar korespondentu? Un skanēja pārliecināta atbilde: “Noteikti brauciet, es jūs gaidu, mana adrese – Ezermalas iela 5.”

...Klusā Dagda, mājīgā nesen izremontētā mājiņa ezera krastā. Simpātisks pagalms ar mazām arhitektoniskām formām, sakopts sakņu dārzs, un visur ir jūtama īsta saimnieka roka. Lapenē Josifs nolika uz galda dažādus albumus, atsevišķas fotogrāfijas un daudzus jo daudzus goda rakstus.

Aleksejs GONČAROVS

Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 46 (14.06.2016.).


Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!