Vizīte pie friziera. Gājiens pēc skaistuma un ar to saistītie riski

img

Krāslavā ir daudz frizētavu, ir arī skaistumkopšanas saloni, aktīvi strādā manikīra un pedikīra meistari. Vienkārši jābrīnās, kā gan varēja tikt galā mūsu pilsētas vienīgā iestāde, kura apkalpoja krāslaviešus laikos, kad iedzīvotāju bija par 30 – 35 procentiem vairāk nekā pašlaik. Toties tagad mums ir izvēle, bet interesantajā un radošajā profesijā sevi var izmēģināt daudzi, iziet kursus nav sarežģīti, jābūt tikai vēlmei… Uzreiz gribu pateikt svarīgāko: Krāslava var lepoties ar daudziem meistariem, tam labākais pierādījums ir saloni, kuros tikt bez iepriekšēja pieraksta ir sarežģīti.

Klienti vienmēr izvēlas īstus profesionāļus, kuri nekad nepievils viņu cerības. Bez jebkādām šaubām – vairākums mūsu pilsētas frizieru strādā godīgi un ievēro visas normatīvajos dokumentos paredzētās higiēnas prasības. Šiem meistariem var teikt PALDIES par to, ka dāvā mums skaistumu un eleganci par visai samērīgu samaksu (nevienam nav noslēpums, ka mūsu novadnieki atbrauc uz dzimto pilsētu no Rīgas, lai saņemtu friziera pakalpojumus, jo galvaspilsētā maksa ir daudzkārt augstāka). Taču runa būs par citiem “speciālistiem”…



Šis raksts neradās pats no sevis, vienkārši tāpat… Kad tavas piezīmes periodiski parādās avīzē, cilvēki bieži dalās savās problēmās, uzskatot, ka vēršanās pēc palīdzības presē visu atrisinās. Sen pagājuši tie laiki, atlicis viens – raksts avīzē, kas ir garantija tam, ka par problēmu uzzinās vairākums cilvēku, bet brīdināts – tātad apbruņots! Un tā…



Divas savstarpēji nepazīstamas kundzes dalījās vienā delikātā problēmā: pēc frizētavas apmeklējuma viņām nācās vērsties pēc palīdzības pie dermatologa, vienai – ar ķīmisku galvas ādas apdegumu, otra bija spiesta ārstēt izsitumus uz galvas ādas, ko izraisīja stafilokoks. Abas kundzes visvairāk par visu vēlējās palikt anonīmas, abas atteicās nosaukt frizētavu, pēc kuras apmeklējuma notika nelaime. Ko lai dara, tāda ir mūsu krāslaviešu specifika. Bet bija arī kaut kas kopīgs divos bēdīgajos gadījumos – abas apmeklēja ne “savu” meistaru, bet to frizētavu, kurā nebija rindas… Abas steidzās… Ko lai saka, ir iemesls, lai mēģinātu tikt skaidrībā. Sāksim…



Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 23 (21.03.2017.)