Pēc kara laika likumiem?

Parlaments pošas karam, premjers paliek mierīgs
Pēdējās sēdēs Saeima noklausījās ministru prezidenta Māra Kučinska ziņojumu par valdības gada laikā paveikto darbu, kā arī uzsāka darboties ar dažiem svarīgiem likumiem, padarot tos bargākus. Savā ziņojumā valdības priekšsēdētājs raksturoja situāciju valstī kā sarežģītu, bet katrā ziņā ne kritisku. Kučinskis iezīmēja Ministru kabineta galvenās prioritātes tuvākajam laikam – tā ir reformu turpināšana un nacionālo interešu ievērošana. “Latvietis skan lepni,” sacīja viņš no Saeimas tribīnes, aicinot tautu būt latviešiem “neatkarīgi no tā, kādā valodā mēs runājam mājās.”

Kā kļuva skaidrs no premjera uzrunas, visiem latviešiem “neatkarīgi no tautības”, valdības aktivitāšu dēļ būs jāpiedzīvo daudzi satricinājumi un pārmaiņas. Reformas turpināsies tādās jomās kā nodokļu politika, izglītība, veselības aprūpe un nez kāpēc arī “tautas ataudzes veicināšanā”. Par izglītību premjers teica tieši: algas skolotājiem tiks celtas, bet uz tā rēķina, ka turpinās slēgt mazskaitlīgās skolas visā Latvijā. Nodokļu politikas niansēs Kučinskis neiedziļinājās, bet situāciju tajā pietiekami skaidri raksturo Ministru kabineta veikumi: piemēram, neskaidrība ar šāgada budžetu un juceklis ap mikrouzņēmumu nodokli. Rezultātā “mikriņu” skaits valstī vairākkārt samazinājies... Kas attiecas uz veselības aprūpi, šeit derētu atminēties premjerministra solījumus, viņam stājoties šajā augstajā amatā. Kučinskis solīja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu jau 2018. gadā. Jau šobrīd ir



skaidrs, ka šo termiņu droši vien vajadzēs atlikt uz nenoteiktu laiku...



Par nacionālajām interesēm – premjers tās redz kā “mūsu dalību NATO, Eiropas Savienībā, bet tā ir arī spēja reaģēt uz negaidītiem pavērsieniem starptautiskajā politikā.”



Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 24 (24.03.2017.)