Graavilohi - zivju uzkoda no Somijas

Somi izmanto pārtikā arī gaļu, īpaši jēra un brieža gaļu. Ļoti plaši pārstāvēti arī medījamo dzīvnieku ēdieni, somi ir slaveni mednieki un savvaļas dzīvnieku un putnu gaļas pazinēji. Ogu un sēņu ēdieni ir ļoti īpašs somu kulinārijas tradīciju segments. Ogu ķīseļi, pīrāgi ar dažādiem pildījumiem, pīrādziņi, smalkmaizītes - somi ļoti augstu vērtē desertus un gardumus, dodot priekšroku lakricas konfektēm, marmelādei un pat saldējumam! Lakricas saldumu garša mums nav īpaši iecienīta, taču oriģinalitāti un unikalitāti tiem noteikti nevar noliegt.

Rudzu maize Somijā ir visīstākā un mums ļoti labi pazīstamā. Lai gan maizes garša atšķiras no mūsējās. Pēdējā laikā, arī daļā no tradicionālajiem konditorejas izstrādājumiem, arvien vairāk parādās kviešu milti, taču, ja vēlaties, mazās maiznīcās vienmēr varat atrast īstus Karēlijas rudzu mīklas pīrādziņus.

Papildus zivīm, medījumu gaļai, ogām, sēnēm un rudzu mīklai somu virtuve pamatoti lepojas ar savām piena tradīcijām. Turklāt somiem visparastākā lieta brokastīs ir krūze piena. Nedēļas nogalē - obligāta! Ak, un kafija... Lai cik dīvaini tas neizklausītos, bet Somija lepojas ar tur nopērkamās kafijas kvalitāti un garšu. Turklāt garšas un aromāta ziņā kafija Somijā ir otrajā vietā aiz Itālijas.  

Šodien pastāstīsim par vienu no senākajiem somu virtuves ēdieniem, slavenāko un iemīļotāko zivju uzkodu, kuru ir viegli pārvērst par pamatēdienu, ja pēkšņi rodas tāda vēlme. Tātad, šodien mēs jums pastāstīsim par auksto zivju ēdienu ar dīvainu nosaukumu “Graavi lohi”. Zviedru vārds “grav” nozīmē kaps, tātad: “lasis no kapa”.

Pētnieki apgalvo, ka paraža zivis sālīt sausā marinādē pie somiem ienāca no skandināviem (visticamāk, no zviedriem) viduslaikos. Tomēr, neskatoties uz to, ka “graavi lohi” nav dzimis Somijā, tieši šeit ēdiens kļuva patiesi populārs, iemīļots un plaši izplatīts.

Sāksim ar to, ka sālīšanai der jebkura sarkanā zivs, paši somi dod priekšroku norvēģu lasim, bet arī kuprlasi, foreli var lietot droši, garšu tas neietekmēs. Svarīga ir tikai viena lieta: zivīm jābūt svaigām. Var nopirkt fileju, bet somam ir svarīgi zivi sagriezt pašam. Turklāt tikai pilnībā nopirkta zivs sniedz simtprocentīgu pārliecību, ka vēl nesen tā peldējusi jūrā. Turklāt, fileju taču var uzglabāt, viegli pārkaisot ar konservantu. Bet šis apstāklis ​​var sabojāt zivs uzkodas garšu. Zivi sagriežam un atdalām no tās asakas. Filējam, citiem vārdiem sakot. Marinādei sajauc jūras sāli, cukuru, svaigi saberztus melnos piparus, fenheļa sēklas un sasmalcinātas dilles. Zivi bagātīgi apkaisa ar maisījumu, pārlej ar nelielu daudzumu stipra alkohola (visbiežāk lieto degvīnu, bet ir arī gardēži, kas dod priekšroku brendijam, rumam un pat kalvadosam), uz kilogramu zivju vajag ne vairāk kā 40-50 gramus. Zivi iesaiņojam audekla gabalā vai folijā (mūsdienīgs variants, bet diezgan pieņemams). Tad liekam zivi zem sloga un ievietojam ledusskapī, labāk, ja uz 3 dienām. Protams, tagad ēdiens tiek uzskatīts par gatavu 10-12 stundu laikā, taču īsti pavāri ir pārliecināti, jo ilgāk “graavi lohi” marinējas, jo garšīgāks tas kļūst! Pēc tam, kad zivs ir iemarinējusies, ir nepieciešams notecināt iegūto šķidrumu. Un ... varat pasniegt galdā.

Somi šo uzkodu visbiežāk pasniedz ar vārītiem kartupeļiem pie alus. Kartupeļus noteikti pārlej ar sviesta-skābā krējuma mērci un pārkaisa ar svaigām dillēm. Alus bāros “graavi lohi” tiek pasniegts pie tumšā alus, mājās somi dod priekšroku ar sālītās zivs sviestmaizēm uzkost stiprā alkohola malku. Bet izsmalcinātākā garšu kombinācija, kas mūsdienās ir īpaši modē - marinēta laša šķēle pie stipras kafijas tases. Dažiem šī kombinācija šķitīs dīvaina, taču ir vērts pamēģināt novērtēt šo gastronomisko ansambli.

Bet kāpēc uzkodai tāds dīvains nosaukums? Kāds tai sakars ar kapu? Lieta tāda, ka viduslaikos, kad vēl nebija ledusskapju, zivis marinēja šādi: apbēra ar jūras sāli, ietina audeklā un ieraka smiltīs jūras krastā, tā, lai paisuma laikā ūdens nesasniegtu “kapu”. Tā zivis varēja uzglabāt vairākus mēnešus, pārvēršot to par vikingu laikmeta gardēžu kulinārijas šedevru. Tādā veidā zivis tika uzglabātas kopš seniem laikiem. Atliek tikai atcerēties slaveno zviedru pūdēto siļķi jeb “surströmming” ar šausmīgo smaku un ne mazāk pretīgo garšu. Ēdiens nav paredzēts vājiem nerviem, ir bijuši gadījumi, kad cilvēki noģība no šī senā garduma “aromāta”. Protams, šim ēdienam ar mūsu uzkodu nav nekā kopīga, izņemot vēsturi. Tāpēc droši marinējiet sarkanās zivis ledusskapī un pēc tam pārsteidziet savus viesus ar īstu “graavi lohi”, gluži kā Somijā!

Andrejs JAKUBOVSKIS

Foto: Graavilohi – marinēta Varavīksnes forele (recepte laikrakstā)