Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīca kopš 1775. gada kā lielu dārgumu glabā svētā mocekļa Donata relikvijas - viņa kaulus un asinis. 3., 4. un 5. jūlijā atkal tiks svinētas mūsu malas aizbildņa 40 stundu atlaidas - lielākie draudzes svētki.
Kas ir relikvijas un kāpēc tās jāgodina? Relikvijas (latīn. reliquiae) ir svēto mirstīgās paliekas - kauli, mati, asinis, drēbes gabals vai jebkurš priekšmets, kam viņš pieskāries. Relikviju godināšana izriet no svēto godināšanas. Mēs godinām (nevis pielūdzam) svēto relikvijas tāpēc, ka tās ir dārgo svēto Dieva draugu piemiņa. Ticības apliecinājumā jeb Credo mēs sakām: “Es ticu uz svēto sadraudzību…” Svēto sadraudzība ir garīgā vienotība, kāda pastāv starp ticīgajiem virs zemes, svētajiem debesīs un dvēselēm šķīstītavā. Godinot relikvijas, mēs veidojam attiecības ar svētajiem un caur viņiem - ar pašu Dievu.
Svētie, it īpaši mocekļi, ir mūsu paraugtēls sekošanā Kristum. Arī VI gs svētais Donats, Romas armijas virsnieks, bija moceklis, kurš kristiešu vajāšanu laikā atdeva savu dzīvību par Kristu, tādējādi kļūstot par augstāko ticības patiesības apliecinātāju. Godinot sv. mocekļa Donata relikvijas, apzināmies, ka mūsu ticība nesaistās ar viņa kaulu fragmentiem un asinīm, bet ir vērsta uz godināmo personu un vēl tālāk - uz Dievu. Sv. Donats ar savu moceklību ir saņēmis Dieva žēlastību - svētdarītu viņa dvēseli un miesu. Tāpēc relikvijās īstenojas noslēpumaina paša svētā klātbūtne.
Jau pirmajos gadsimtos kristiešu vidū bija izplatījies uzskats, ka svēto relikvijām piemīt stipra brīnumdarīšanas vara. Svētajā personā redzamā veidā izpaužas dievišķā žēlastība - spējā mistiskā veidā dziedināt, un ir skaidrs, ka tā nāk no Dieva. Ne tikai pašiem svētajiem dzīves laikā, bet arī viņu mirstīgajām atliekām pēc nāves ir Dieva žēlastības kanāla loma.
Nesen manas dežūras laikā baznīcā jauns svētceļnieks no Holandes jautāja, vai arī šeit pie mocekļa relikvijām notiekot brīnumi. Teicu, ka kāds konkrēts gadījums man nav zināms, taču viens ilggadējs draudzes loceklis ir liecinājis, ka ugunsgrēkā 1941. gada jūnijā sadega Sv. Donata kapliča ar relikviju altāri, kā arī pāris simti votu - dārgmetālā veidotu pateicības zīmju par saņemtajām žēlastībām.
Krāslavā nav aizmirsta vēl kāda sena tradīcija, kad, cerot uz svētā Donata aizbildniecību konkrētā lietā, viens otrs dievbijīgs sirmgalvis arī tagad, īpaši draudzes patrona svētkos, lūdzoties mēdz uz ceļiem apiet ap relikviju altāri vismaz trīs reizes. Tātad ticība uz relikviju spēju veikt brīnumus nav zudusi. Tikai jāatceras, ka relikvijas jāgodina pareizi, bez māņticības, neaizmirstot, ka tādā veidā mēs godinām Dieva svētos un veidojam attiecības ar pašu Kristu.
Genovefa KALVIŠA
Laikraksts "Ezerzeme" Nr. 48 (30.06.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
