Krāslavā aizvadīti lielākie draudzes svētki, veltīti svētā mocekļa Donata godam. Pagājuši 225 gadi, kopš pāvests Pijs VI izsludināja svētā mocekļa godinātājiem 40 stundu atlaidas un noteica svinības nākamajā svētdienā pēc svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētkiem. Vismaz 10 - 12 ticīgo krāslaviešu paaudzes šeit ir lūguši sava sevišķā patrona palīdzību un aizbildniecību pie Dieva.
Vislielākais ticīgo pieplūdums, kā parasti, bija vērojams svētku kulminācijā - Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa celebrētajā noslēguma Svētajā Misē 5. jūlijā. Taču jau no 2. jūlija vakara arī pārējās atlaidu dienās dievkalpojumos pulcējās kupls apmeklētāju skaits.
Ticīgie liecina
Man izdevās aprunāties ar vairākiem svinību dalībniekiem un painteresēties, ko viņiem nozīmē svētais moceklis Donats un viņa godam veltītie svētki.
Helēna (pensionāre Krāslavā): “Es ticu, ka, godinot sv. mocekļa Donata relikvijas un uzticot viņa aizbildniecībai savus lūgumus, varam saņemt no Dieva sev un citiem savu lūgšanu augļus. Litānijā sv. Donata godam ir teikts, ka viņš bija “taisnīgs vīrs”, “tikumu paraugs”, “uzticības gara ieviesējs dzīvē”, ”dedzīgais Dieva mīļotājs”, “drosmīgais pasaules viltības pārvarētājs”, “mūsu īpašais aizbildnis”. Tas nozīmē, ka vislabprātāk viņš palīdz tieši šajos jautājumos, par ko esmu personīgi pārliecinājusies. Mums tikai ar nožēlas pilnu sirdi jānoliecas Dieva un svētā mocekļa relikviju priekšā un jāsola laboties.
Lai katru dienu sev vai kādam no mirušajiem varētu saņemt pilnas atlaidas, jau pirmajā svinību dienā izsūdzu grēkus, katru dienu piedalos Sv. Misē, pieņemu Svēto Komūniju un lūdzos Svētā tēva nodomā.”
Pensionāre Lonija, kura kopā ar Jadvigu jau 5 gadus vairākas dienas pirms svētkiem pin no meža zaļumiem virtenes dievnama un Donata kapličas izgreznošanai, liecināja: “Kad savu dežūru laikā baznīcā vadu ekskursijas mūsu ciemiņiem, stāstu, ka IV gadsimta sv. moceklis Donats ir mums no Romas Dieva atsūtītais īpašais draudzes aizbildnis, ka ticīgie spēj izlūgt no viņa palīdzību savās vajadzībās.
Man atmiņā saglabājies vecmāmiņas atstāstītais gadījums par mocekļa Donata paveikto brīnumu. Tas varēja būt apmēram pirms 100 gadiem, kad viņas paziņas vīram palicis slikti ar galvu. Tad dievbijīgā sieviete no Šķaunes devusies kājām uz sv. mocekļa Donata svētkiem Krāslavā, lai lūgtu viņa palīdzību vīra atlabšanā. Ar lielu paļāvību relikviju priekšā sieviete uzticējusi savas bēdas svētajam moceklim. Atpakaļceļu atkal mēroja kājām. Un mājās viņu sagaidījis… pilnīgi vesels vīrs! Arī turpmāk viņam viss bijis ar galvu kārtībā.”
Irēna (pensionāre): “Šie svētki savulaik bija svarīgi manai mātei. Mēs dzīvojām apmēram 6 km aiz Dagdas, taču viņa katru gadu brauca šurp uz “Donatiem” un atgriezusies bija ļoti laimīga. Protams, arī man šie svētki ir nozīmīgi.
Kad mans vīrs uzzināja, ka viņam ir plaušu vēzis, kārtējos sv. Donata svētkos abi ilgi stāvējām rindā, lai pagodinātu mocekļa relikvijas, un visu laiku lielā paļāvībā lūdzāmies. Pēc tam vīrs nodzīvoja vēl 15 gadus; ja nebūtu ugunsgrēkā saindējies ar dūmiem, iespējams, vēl ilgi dzīvotu. Varbūt tās ir manas iedomas, bet es uzskatu, ka viņam palīdzēja tieši sv. Donats.”
Tirdzniecības darbiniece Ilona, kura četrus gadus kopj sv. mocekļa Donata kapliču, bija sarūgtināta, ka šogad visas trīs atlaidu dienas viņai jāstrādā. Tomēr agrā rīta stundā, vēl pirms darba dienas sākumā, katru dienu viņa iegriezās pie sava aizbilstamā, lai pārbaudītu, vai viss ir kārtībā, un kaut nedaudz palūgtos.
Veronika, kura jau pārkāpusi 92 gadu slieksni, pastāstīja, ka viņa ļoti godina mocekļa relikvijas, bet savās lūgšanās vēršas tieši pie Dieva vai Dievmātes, taču tic, ka Sv. Donats, tāpat kā citi svētie, palīdz izlūgties no Dieva žēlastības.
Pensionārs Stanislavs godīgi atzinās, ka sv. Donata palīdzību lūdz, galvenokārt, viņa godam veltītajos svētkos, atšķirībā no tā, ka, piemēram, pie Dievmātes, sv. Padujas Antona un dažiem citiem svētajiem viņš vēršas daudz biežāk. Un kā lai zina, kurš no viņiem izlūdzis priekš mums žēlastības no Dieva? Jāgodina visi svētie.
Līdzīgi kā Stanislavs, arī daži citi uzrunātie ikdienā reti atceras, ka sv. moceklis ir mūsu īpašais aizbildnis. Tas liecina, ka, pēc iepriekšējo paaudžu piemēra, mums jāatdzīvina sv. Donata relikviju godināšanas kults ne tikai viņa svētkos, bet arī ikdienā, īpaši ceturtdienu vakaros, kā to darīsim ik nedēļu līdz pat “mazajiem Donatiem” septembrī. Lūgsimies arī viņa godam veltīto litāniju, ko poļu valodā apstiprinājis Mogiļevas arhibīskaps Antonijs vēl dekāna Jāņa Jāzepa Jalovecka kalpošanas laikā 1873. gadā, latgaliski - Latvijas bīskaps Jāzeps Rancāns 1928. gadā. Lūgsimies tiem pašiem vārdiem un tikpat dedzīgi, kā to darīja daudzas iepriekšējās ticīgo krāslaviešu paaudzes.
Garīguma mācībstundas
Tāpat kā ik gadu, piektdien un sestdien bija pa četrām svētajām Misēm, svētdien - trīs. Katra svinību diena sākās un noslēdzās ar Euharistisko procesiju, pēc tās rītos tika dziedāta litānija visu svēto godam, vakaros - sv. moceklim Donatam veltītā litānija.
Saturīgi un pamācoši bija priesteru sprediķi, Svēto Rakstu komentāri. Draudzes prāvests Eduards Voroņeckis varēja mierīgi nodoties kopējai svinību vadīšanai, jo viņam bija daudz uzticamu palīgu. Brāļi priesteri Marians Daļeckis (Piedruja), Genādijs Alferovs (Indra), Vjačeslavs Rosļaks (Silene), Rolands Šakals (Svente), Andris Sprukts (Ezernieki), Guntis Brūvers (Izvalta), Pāvils Turonoks (Robežnieki), Ilmārs Tolstovs (Valmiera), Juris Skutels vadīja dievkalpojumus un pieņēma daudzās grēksūdzes. Draudzes prāvests Eduards neaizmirsa katram no viņiem publiski pateikt paldies par palīdzību.
Dievkalpojumu starplaikos notika izstādītā Vissvētākā Sakramenta adorācija. Kaut gan grēksūdzes vienlaikus uzklausīja 2 - 3 priesteri, dažreiz pie biktskrēsliem veidojās rindas. Daudzi ticīgie izmantoja iespēju katru dienu saņemt pilnīgas atlaidas sev vai kādam no mirušajiem.
Bijušais laikraksta “Katoļu Baznīcas Vēstnesis” redaktors priesteris Ilmārs Tolstovs pēc Teoloģijas studijām Ļubļinas Universitātē Polijā ir atgriezies Latvijā. Pirms dažiem gadiem, svētceļojot pa Latgales baznīcām, Krāslavā viņš nejauši nokļuva sv. Donata svētkos un šeit uzkavējās ilgāk, kopā ar citiem priesteriem garīgi pakalpojot ticīgajiem. Pirms došanās uz Valmieras draudzi, kur viņš nominēts par vikāru, priesteris Ilmārs šogad labprāt atsaucās prāvesta Eduarda lūgumam palīdzēt viņam atlaidu dienās.
Priesterim Ilmāram priekšā atbildīgs periods - diplomdarba sagatavošana un aizstāvēšana, tāpēc viņam ļoti vajadzīga mocekļa Donata aizbildniecība un Dieva žēlastība. Palīdzēsim arī mēs izlūgties priesterim šo žēlastību.
Lielāko Krāslavas draudzes svētku kārtība katru gadu ir līdzīga, taču tajos parasti ir arī atšķirības. Šoreiz viena no “rozīnītēm” bija jauniesvētītā priestera Jura Skutela vadītā Sv. Mise 4. jūlijā sv. mocekļa Donata kapličā. Šis dievkalpojums pulcināja daudz ticīgo. Krāslavieši, kuri bija labi iepazinuši semināristu Juri vasaras un svētku brīvdienu praksē mūsu draudzē un par kuru daudz lūdzās, gribēja tikties ar viņu kā priesteri.
Priesteris Juris savā sprediķī runāja par moceklības nozīmi, klātesošajiem atgādināja Baznīcas tēva Tertuliāna teikto: “Mocekļu asinis ir kristiešu sēkla.” Arī svētais Donats, IV gs moceklis, izlēja savas asinis par Kristu, kas ir visaugstākais ticības patiesības apliecinājums. Jaunpriesteris uzsvēra, ka mums moceklis Donats jāņem par paraugu ikdienas grūtību pārvarēšanā. Viņš mūs māca, kā kļūt par Kristus draugiem, kā par saviem tuviniekiem nest mīlestībā balstītus upurus. Priesteris Juris arī atgādināja, ka par labiem darbiem ticīgie tiek atalgoti ar Dieva svētību virs zemes un debesīs.
Klātesošie pēc dievkalpojuma saņēma jaunā priestera svētību caur roku uzlikšanu. Tā ir liela Dieva dāvana. Katoliskās Baznīcas Katehismā teikts: “Svētība ir dievišķa darbība, kura dod dzīvību un kuras avots ir Tēvs” (nr. 1078). Priestera iesvētes liturģijā izskan apsolījums: “Ko šīs rokas svētī, tam jātop svētītam.”
Patīkams pārsteigums noslēguma dievkalpojumā bija iespēja lūgties kopā ar vistālāko šo svinību viesi, priesteri Antonu Prikuli, kurš divus gadus atrodas misijā Āfrikā, ir pāvesta diplomātiskā korpusa nunciatūras līdzstrādnieks Ruandā. “Ezerzemes” pārstāvei radās iespēja arī īsi intervēt bijušo Dagdas un Andrupenes draudzes vikāru. Sarunu ar viņu publicēsim kādā no tuvākajiem laikraksta numuriem.
Genovefa Kalviša
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 51 (10.07.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
