Mums vajadzīga Dieva svētība

​2. jūlijā, Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa sagaidīšanā Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcas dārzā, savā īsajā uzrunā Ekselence uzsvēra, ka arī šogad esam kopā sv. mocekļa Donata svinībās, lai godinātu Euharistisko Jēzu, ar lūgšanām stiprinātu savu ticību.

Sakarā ar Krāslavas baznīcas 250 gadu jubileju kopš baznīcas būves pabeigšanas, 240. gadadienu kopš dievnama konsekrēšanas un 260. gadadienu kopš Krāslavas garīgā semināra nodibināšanas, sv. mocekļa Donata svinību tradicionālā programma bija daudzveidīgāka un plašāka nekā citus gadus.

Moceklis Donats - stipras ticības liecinieks

Sākot ar 28. jūnija vakara Sv. Misi par visiem priesteriem, kuri kalpoja Krāslavas katoļu draudzē, svinību laikā notika 16 Euharistiskie dievkalpojumi. Jau no 29. jūnija, sv. apustuļu Pētera un Pāvila svētkiem, ik dienu tika svinētas pa četrām Sv. Misēm, svētdien, 2. jūlijā, - trīs. Liela Dieva žēlastība ir tā, ka katra svinību diena sākās un noslēdzās ar Euharistisko procesiju. Bez tradicionālajām Sv. Misēm notika vēl arī Jauniešu Sv. Mise (29.06.) un Sv. Mise kriptā par baznīcas fundatoriem - grāfu Plāteru dzimtu. Žēl, ka šī dievkalpojuma apmeklējums bija visai pieticīgs.

1.jūlijā Votivas Misi Sv. Donata kapelā svinēja jauniesvētītais priesteris no Majoru draudzes Valters Vārpsalietis. 27. maijā Sv. Jēkaba katedrālē viņu oridinēja arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Jaunā Dieva kalpa pirmā darba vieta arī būs Sv. Jēkaba katedrāle. Krāslavā priesteris Valters Sv. Misi svinēja kopā ar Rīgas garīgā semināra inspektoru Ilmāru Tolstovu un mūsu novadnieku, Lielvārdes draudzes prāvestu Andri Solimu, pie kura savulaik par ministrantu Majoru draudzē kalpoja Valters Vārpsalietis. Jaunais priesteris aicināja klātesošos būt stipriem savā ticībā un to apliecināt darbos. Pēc Sv. Mises ticīgie saņēma jaunā priestera svētību caur roku uzlikšanu un piemiņas svētbildīti, kurā ierakstīti 115. (1.) psalma vārdi:

“Ne mums, Kungs, ne jau mums - savam vārdam dod godu žēlastības un patiesības dēļ.”

Draudzes prāvests Eduards Voroņeckis ir pateicīgs brāļiem priesterībā, kuri atlaidu dienās palīdzēja svinēt Sv. Mises un uzklausīt daudzās grēksūdzes. Tie bija Genādijs Alferovs (Indra), Vjačeslavs Rosļaks (Silene), Pāvels Turonoks (Robežnieki), Ilmārs Tolstovs (Rīga), Andris Solims (Lielvārde), Pēteris Skudra (Rīga, Radio Marija Latvija programmu direktors), Guntis Brūvers (Izvalta). Šie Dieva dārza strādnieki savos sprediķos runāja par moceklības nozīmi ceļā pie Dieva, aicināja ar lielu mīlestību un ticību nest savus dzīves krustus, būt stipriem ticībā kā sv. moceklis Donats, sv. apustuļi - mocekļi Pēteris un Pāvils, uzturēt labas attiecības ar Dievu, lūgties.

Mūsu novadnieks pr. Andris Solims, kurš bērnībā un jaunībā Krāslavas baznīcā pieņēma pirmos sakramentus, kalpoja kā ministrants un ērģelnieks, kurš šeit svinēja savu primiciju pēc Ordinācijas sakramenta saņemšanas, runāja par dzimtās baznīcas 250 gadu jubileju, atcerējās, cik daudz kas ir noticis šajos gados, mudināja uz pārdomām par to, cik lūgšanu Dievam izteikts, cik reižu uz šī altāra salikts Euharistisko upuru, lai cilvēki tiktu pestīti. Pr. Andris atgādināja bērniem un jauniešiem, cik liela žēlastība ir iespēja divreiz dienā brīvi piedalīties Euharistiskajā procesijā, kalpot pie altāra, kas viņa bērnībā bija liegts. Viņš aicināja neaizmirst, ka sv. moceklis Donats ir stipras ticības liecinieks un lūgt viņa aizbildniecību.

29. jūnijā baznīcas kriptā tika atklāta piemiņas plāksne žēlsirdības māsai Celīnai Plāterei, grāfienes Augustas Plāteres mazmazmeitai, kura ir savākusi Kombuļu apvidum raksturīgās 172 tautas dziesmas.

Sestdien, 1. jūlijā, pusdienlaikā interesenti pulcējās baznīcā, lai uzklausītu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas inspektores Dzintras Bukevičas stāstījumu par Krāslavas katoļu baznīcas glezniecības un mākslas pieminekļu sakrālo mantojumu. Pēc tam sekoja ekskursija pa Krāslavas vēsturisko centru. Visās svinību dienās netrūka koncertu dažādu žanru mūzikas cienītājiem.

“Izturēsim līdz galam un būsim glābti”

2. jūlijā, svētku noslēguma dienā, baznīcas dārzā svinīgi tika sagaidīts Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis. Latagles augstāko garīgo vadītāju sveica Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks un draudzes bērni. Ekselence īsajā uzrunā uzsvēra, ka Dievs arī šogad visas lietas sakārtojis tādā veidā, lai varētu kopā lūgties.

Draudzes kora pacilājošajam dziedājumam skanot, baznīcā ienāca bīskaps J. Bulis, viņu pavadošie priesteri, procesijas dalībnieki, goda viesi: Latvijas vēstniece pie Svētā Krēsla Veronika Erta, Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska, Polijas konsuls Voicehs Krajs, Itālijas vēstnieka vietniece Kleja di Rienzo, Latvijas poļu biedrības priekšsēdētājs Rišards Stankevičs, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, “Pro Sanctitate” (“Par svētumu”) māsas Liliane un Rita, Pareizticīgo baznīcas pārstāvji - Daugavpils apriņķa prāvests, tēvs Dionisijs, Krāslavas un Grāveru draudžu tēvi Rostislavs un Viktors.

Pirms svinīgā dievkalpojuma Ekselence atgādināja, ka ar lūgšanas palīdzību mēs varam stiprināt ticību, mainīt savu dzīvesveidu. Noslēguma svinīgo Sv. Misi celebrēja V. E. Jānis Bulis kopā ar priesteriem Juri Mukānu (Daugavpils), Pēteri Skudru (Rīga), Janušu Bulašu (Elerne), Gunti Brūveru (Izvalta) un Rodionu Doļu (Krāslava).

Svētdienas Sv. Rakstu lasījumi lika pārdomāt, kādai jābūt mīlestībai uz Dievu un mīlestībai uz savu ģimeni, tēvu un māti. Bet savā sprediķī bīskaps akcentēja uzmanību uz daudzajām šī gada jubilejām katoliskās Baznīcas vēsturē un to nozīmi mūsu personīgajā un visas cilvēces, visas tautas dzīvē.

Diecēzes apustuliskais vadītājs vispirms atgādināja par Krāslavas draudzes baznīcas trīskāršo jubileju, par kuru devumu esam pateicīgi Dievam tādēļ, ka gan baznīca, gan Garīgais seminārs palīdzēja nosargāt katolisko ticību.

Apritējuši 100 gadi, kopš notika Latgales kongress Rēzeknē, kur likti pamati Latvijas valsts dibināšanā. Pirms 100 gadiem Fatimā Vs. Jaunava Marija parādījās trim ganiņiem, kur aicināja tautu uz Rožukroņa lūgšanu, uz gandarīšanu un atgriešanos pie Dieva. Atgriešanās pie Dieva nepieciešama pēc katra kritiena, vispirms nožēlojot grēkus. Dievmāte, parādoties Fatimā, sacīja: “Es esmu Rožukroņa Karaliene. Es nāku, lai pamudinātu cilvēkus ticībā izmainīt savu dzīvi.” Un Viņa norādīja uz rožukroni savās rokās. Jau savas pirmās parādīšanās laikā, 1917. g. 13. maijā, Marija jautāja bērniem, vai viņi vēlētos veltīties Dievam un labprāt pieņemtu jebkādus pārbaudījumus, kādus Dievs dāvās, lai pārlūgtu par grēkiem, ar kādiem cilvēki apvaino dievišķo Majestāti. Uz jautājumu, kas būtu svarīgāk - dziļa atgriešanās vai Rožukroņa lūgšana, Lūcija atbildēja: “Pats par sevi saprotams, ka dziļa atgriešanās, bet tā nevar sekmīgi noritēt bez Rožukroņa lūgšanas.”

Bīskaps atgādināja, ka Rožukronis ved mūs caur Mariju pie Jēzus. Viņš minēja vairākus piemērus no svēto dzīves, kur redzams lūgšanu, sevišķi Rožukroņa, lielais spēks. Mums ir daudz problēmu - ģimenēs, sabiedrībā, valstī, pasaulē. Lācaristu - misionāru kongregācija, kuras vadībā tika celta šī baznīca un garīgais seminārs, saglabāja mums stipru ticību un nodrošināja cilvēku atgriešanos pie Dieva. “Palieciet šajā ticībā, un Jaunava Marija aizvedīs jūs pie Jēzus, lai varētu sasniegt Debesu valstību!” sprediķa noslēgumā aicināja bīskaps. “Izturēsim līdz galam un būsim glābti!”

Dievkalpojuma turpinājumā, pēc Kristības svētsolījumu atjaunošanas, 70 bērni un jaunieši no bīskapa rokām saņēma Iestiprināšanas sakramentu. Kopējā vispārējā lūgšanā viņiem tika lūgtas visas septiņas Svētā Gara dāvanas.

Bērni svinīgi pienesa upurdāvanas. Tad - Sv. Mises kulminācija - maizes un vīna pārvēršana Kristus Miesā un Asinīs, simbolizējot Pestītāja bezasiņu upuri uz krusta. Sekoja daudzo klātesošo, arī iestiprināto bērnu un jauniešu vienošanās ar Jēzu Svētajā Komūnijā. Mises noslēgumā, tāpat kā katra mēneša pirmajā svētdienā, notika Jēzus Sirds godināšana.

Lietaino laika apstākļu dēļ Euharistiskā procesija, nenotika baznīcas dārzā, arī baznīcā ar apstāšanos sv. Donata kapelā, tikpat sirsnīgi skanēja litānija sv. mocekļa Donata godam. Pēc procesijas klātesošie saņēma svētību ar Vs. Sakramentu.

Prāvests E. Voroņeckis pateicās bīskapam J. Bulim par kopējām lūgšanām un pasniedza ziedus.

Noslēguma uzrunā diecēzes ordinārijs J. Bulis nolasīja apsveikumu, ko atsūtīja Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš nevarēja personīgi ierasties uz svinībām.

Ekselence pateicās prāvestam E. Voroņeckim un visiem, kuri parūpējās par svinību sekmīgu norisi, bet Dieva tautai, visiem goda viesiem - par kopējām lūgšanām. Viņš arī lūdza Itālijas vēstnieka vietnieci nodot pateicību itāļu tautai par sagādātajām sv. mocekļa Donata relikvijām, pie kurām ticīgie tagad var izlūgt daudzas Dieva žēlastības.

V. E. J. Bulis atcerējās mūžībā aizgājušo Piedrujas draudzes prāvestu Marjanu Daļecki, kurš visus iepriekšējos gadus un arī pagājušajā gadā aktīvi kalpoja sv. mocekļa Donata svinībās, un vēlēja uzticīgajam Dieva kalpam mūžīgo mieru.

Svinības noslēdzās ar bīskapa svētību.

Genovefa KALVIŠA