“Pazust Latgalē” ar Vagaļu ģimeni

Evija stāsta, ka doma uzsākt uzņēmējdarbību Krāslavas novadā radusies jau sen. Viņas tētis jaunībā darbojās ūdenstūrisma gida ampluā, arī pēcāk aktīvi praktizēja maršrutu radu un draugu līmenī. “Tā kā mums pašiem pieder neliela krasta daļa pie ezera Kombuļu pagastā, kur jau trijās paaudzēs atrodas mūsu dzimtas mājas “Auriņi”, šeit aicinājām draugus un paziņas”. Taču bija nepieciešams laiks, lai apkopotu resursus, kā arī lai saprastu, vai šāda veida piedāvājums – kajaku laivu pārgājiens – uzrunās plašāku sabiedrības daļu. Kad redzēja, ka ir interese, hobija līmenī aizsākto darbošanos nolēma turpināt jau nopietnākā gultnē. “Mums bija vairākas mugursomā ieliekamas smailītes, saglabājušās no padomju laikiem; diemžēl visām lietām ir savs derīguma termiņš. Uzvara projektu konkursā deva iespēju iegādājāties ne tikai jaunas kanoe laivas, bet arī esošos resursus pārvērst materiālā labumā, izmantojot tos reģiona popularizēšanai”.

Evija turpina: “Esmu te dzimusi un nodzīvojusi visu savu apzināto dzīvi. Man vienmēr licies, ka šī ir maģiska vieta, un gribējās, lai par to uzzina arī citi. Novadā ir daudz viesu māju, pasīvās atpūtas iespēju pie ezeriem. Bet cik ilgi iespējams noturēt tūristu bez saturiskām, aizraujošām izklaides iespējām?” Meitene atzīst, ka, no vienas puses, šis ūdenstūrisma maršruts bija jau iepriekš zināms, tāpat gan Krāslavā, gan tuvējos novados pieejama laivu īre. Taču patstāvīgs, patvaļīgs brauciens ne visiem der. Evijas ģimenes iniciatīvas pievienotā vērtība ir vadīts tūrisma maršruts – blakus ir cilvēks, kurš zina, kur nogriezties, kā airēt, kur drīkst piestāt un daudzas citas nianses. Tāpat brauciena laikā cilvēki ierauga kontrastus – “no vienas puses, lepojamies ar mūsu dabas bagātībām, bet tajā pašā laikā daudzi krasti ir izpārdoti – nevar ne tik vienkārši piestāt, ne izpeldēties, apkārt sabūvēti žogi. Daudzi neatskārš, ka šobrīd ir lielas problēmas nonākt pie ūdenstilpnēm”.

Jaunā uzņēmēja vairākkārt uzsver, ka šis nav tikai tūrisma maršruts pa pieciem Latgales ezeriem, drīzāk pakalpojumu kopums – ar smaiļošanu, pirtiņu, kempingu, ar aktīvu, bet tajā pašā laikā rekreatīvu un dabai pietuvinātu atpūtu. Ģimene “Auriņos” apzināti neierīkoja internetu. Kad ierodas viesi, viņi tiek sagaidīti ar piparmētru tēju un tiek aicināti nolikt malā viedtālruņus. Evija piebilst, ka ikdienā cilvēki tik daudz skrien, jo īpaši lielpilsētās, ir izteikta virtuālā komunikācija, bet ārkārtīgi pasīva cilvēciskā saziņa. Un šeit ir iespēja uz brīdi nonākt harmoniskā vidē ar cilvēkiem un dabu, būt harmonijā ar sevi. “Man šķiet, ka cilvēki to ārkārtīgi novērtē. Tā arī dzima nosaukums “Pazust Latgalē””.

Lai gan projekts aizsākts vien jūlija beigās, Kombuļu pagastā viesojušās jau vairākas grupas kā no Latgales, tā no galvaspilsētas. Tas, pēc meitenes domām, pirmajai sezonai ir labs rādītājs. Īpašs ir stāsts par kādu jaunu pāri no Latvijas Televīzijas. Viņi bija ārkārtīgi pārguruši no ikdienas skrējiena un meklēja vietu, kur “pazust” no kņadas. Pavisam nejauši atraduši “Auriņus”. Sākotnēji viņu izvēlētā nedēļas nogale bijusi rezervēta, taču pēdējā brīdi rezervācija atcelta. Rezultātā jaunais pāris pavadījis šeit lieliskas brīvdienas, atpakaļ devās enerģētiski uzlādēti. Pēdējais pārgājiens vasaras nogalē bija Evijas darba kolektīva saliedēšanas pasākums. “Daudziem kolēģiem šī bija pirmā saskarsme ar Latgali kopumā, līdz ar to bija svarīgi to padarīt aizraujošu, lai pēcāk ir interese atgriezties. Tas nostrādājis – divi cilvēki atbraukuši uz Latgali vēlreiz”.

Evija pārliecināta, ka “viens nav cīnītājs” – “Pazust Latgalē” komandā darbojas visa Vagaļu ģimene. Ideju ģenerētāja lielā mērā ir Evijas mamma. Piemēram, nākotnē ir doma attīstīt senlietoto mantu krātuvi, kino un radošās darbošanās iespējas. Variantu ir daudz, taču visas kārtis nedrīkst uzreiz atklāt. Galvenais faktiskais izpildītājs ir tētis, kuram ūdenstūrisms ir asinīs. Mārketinga un komunikāciju jomā galvenā teikšana ir pašai Evijai, kā arī palīdz jaunākā māsa. Vēl Emīlija ir vizuālā materiāla centrā, kā arī darbojas ar sociālajiem medijiem. Ģimenes biznesā iesaistīts arī mazais brālis Kārlis, kurš atbild par ziepju ražošanu – vienlaikus tā ir arī viņa kabatas nauda. Nākotnē ģimene ir apņēmības pilna piesaistīt gidus, instruktorus, kā arī attīstīt citus pakalpojumus, kur būs nepieciešami papildspēki. Jau šobrīd iegādāta buru jahtu, tā izveidojot romantiskās atpūtas atzaru. Plānots paplašināt laivu floti un attīstīt vēl citus maršrutus.

Tikpat nozīmīga ir sadarbības veidošana visos līmeņos. Jau tagad “Pazust Latgalē” sadarbojas ar vietējām zemnieku saimniecībām, piemēram, piedāvā nogaršot vietējos lauku produktus. “Taču ir jāstrādā vēl vairāk pie kooperēšanās – ar saimniecībām, viesu namiem, cilvēkiem, kuri interesējas par vidi un ezeriem kā tādiem, jāuzrunā tūrisma informācijas centri un radošās industrijas. Tas ir lielākais izaicinājums – padarīt šo pakalpojumu zināmu”. Taču, pēc jaunietes teiktā, atbalsta netrūkst. “Pirmkārt, ne visās pašvaldībās ir šādas programmas. Otrkārt, Latgalē ir vienkāršāk saņemt konsultāciju dažādās iestādēs. Rīgā ir lielākas rindas, darbinieki ir pārguruši un līdz ar to ne tik atsaucīgi, cik man, jaunajam uzņēmējam, gribētos”.

Lai arī Evija ir politoloģijas maģistrs un šobrīd strādā Rīgā, viņa uzskata, ka fiziska klātbūtne nav tas, kas padara par patriotu, galvenais – vienmēr jāatceras vieta, no kuras nāc. “Šobrīd mans pienesums no Rīgas ir daudz lielāks, jo tur man ir kontakti, kurus pastāvīgi paplašinu”. Tā kā projekta centrālais mērķis ir parādīt vietu tiem, kuri šeit nav bijuši, Evija sevi salīdzina ar tiltu, kas mēģina ieinteresēt un aizvest uz Latgali. Viņa arī piebilst, ka ir nemitīgi jāpilnveidojas, jāmācās, jābrauc, lai redzētu, kā viss notiek citviet. Tikai tad, kad iegūtas zināšanas un pieredze, ir jāuzdrīkstas un “jālec” – jāīsteno sava ideja. Rezultāts ir tā vērts – iespēja atstāt aiz sevis kādu “pēdu” dzimtajā vietā.

Pazust Latgalē

Facebook lapa: https://www.facebook.com/lostinlatgaleboattour

Kontakttālrunis: 26144293

Raksts sagatavots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Lietuvā atbalstu.

Anna ZEMBLICKA

Foto no Vagaļu ģimenes arhīva