Vosora smuordoj piec myglys, svaigi nūpļautys zuolis, grīzis bolsa, piec atmiņu nu bierneibys, kas savārtys iz zuolis stūbra kai soldonys zemenis.
Astrologiski vosorys saulgrīži izkreit 20. ci 21.junī, sovpus tradicionali ir pījimts, ka leigojam naktī nu 23. iz 24.juni. Vosorys saulgrīži, saukti ari par Zuoļu ci Zīdu dīnu, ir dobys pylnbrīda laiks. Vosorys saulgrīžu laikā leidz Zemei daīt vysuvaira Saulis gaismys, deļtuo itamā šaļtī laseituos zuoleitis ir vysenergetiskuokuos, pakuortys būrteitē pi gultys, savuoreitys čajā, labi nūdar nu vysaidu kvorobu kai cylvākim, tai lūpim. Kod senejūs laikūs meitys Juoņu vokorā guoja iz mežu laseit zuolis, dzīduoja: “Ejat, meitys, kuodeiluos, Jemit mani mozuokū: Es mozuoka, es gudruoka, Kuodeileņu pazinieja”. Kuodeilys - Birztalu nārbulis (Melampyrum nemorosum) - aug pudurim uorysku pļovu moluos ci syla moluos, ap Juoņu laiku sazīd kuplim zīdu kekarim, variejūt gaiši zyli suortom kruosom zaļūs lapeņu krūnī. Kuodeilys sauc par “eistajom” juoņuzuolem. Pastuov ticiejums, ka saulgrīžu laikā vysai aktivi palīk ļaunī spāki, partū vuortūs, pi vysu durovu tyka aizsprausti cārmyukšys zori, nuotris, dodzi, kab rogonom aizlyktu ceļu. Zuoļu dīnā pyna krūņus nu trejdeveņu zīdu (treis reiz deveni), kurus piec svātku pakuore ustobā ci klietī i sadadzynuoja piec goda.
Vosorys saulgrīžūs dīna ir tik gara, ka vokorā kai nagribādama rīt saule, kab pavysam dreiži otkon pasaruodeitu nu aizmežu golu. Namonomi zuolē i lopuos sabierst rosa, kūki i ceļmolu kryumi īsatyn myglys pologā. Kab tuoļuotu saulis ceļu iz zemis, teik īdagti Saulgrīžu gunkuri. Suorti kruosojās Daugovys iudini, sagivuši guņslīsmis daņci nu tyveimuo kolna i šolkuodami aiznas jū pretim austūšajai saulei.
Folklorys kruotuvē salaseitajūs materialūs var atrast aprokstus, kai leiguoja Latgolā 20.gs. suokumā. “Vokorā, kod suoc timst, jaunī puiši i meitys sasalosa koč kur iz kolna, salosa daudz skaistu pučeišu, dzīd, jūkoj i smejās. Jauni puiši, solys saiminīkim nazynūt, atstīp cysys. Atnas vairuokus cysu kiuļus, dasīn kuorts golā, aizdadzynoj i paceļ gaisā. Vysi ziņkuoreigai verās, jūkoj i prīcojās par gaišū guņteņu. Vīns kiuleits sadag, sīn ūtru i tai da pusnakts. Bez cysu vēļ dadzynoj tukšu daguta bucu, kū latgalīši sauc par “baklašku”. Taidu “baklašku” jaunī puiši nūzūg nu kaida solys saiminīka, atstīp iz kolna, taipat pīsīn kuorts golā i dadzynoj. Daguta trauks iļgi dag i deļtuo jaunī pa tū laiku paspiej izadzīduot i izatrokuot. Kod jaunīši ir jau izadzīduojuši, iz reita pusi vysi īt iz solu. Īt kotram saiminīkam pi lūga i dzīd dzīsmis: “Celīs vīgla, saimineica, rūtuo, rūtuo. Īdūd sīra gabaleņu. Ka īdūsi, to īdūd. Ka nadūsi, to atsoki. Myusu gaida cytā vītā, rūtuo, rūtuo”. Piec ituos dzīsmis saiminīks izīt uorā i dūd “rūtuotuojim” sīru, olu, svīstu ci kū cytu. Nu vīna saiminīka jī īt da ūtra, tai apstaigoj vysu solu.” (LFK 0891, 4671). Vuorda “rūtuot” semantika saisteita ar kusteibu – grīzšonūs, laksteišonu, kaituošonūs (K. Karuļa “Etimoloģijas vārdnīca II”, 1992, 131). Kam izadūd īraudzeit saulis rūtuošonūs – zaļu spaitu ap saulis disku, rītūt ci austūt, tī palīkūt laimeigi cylvāki.
Gunei ir sova nūzeime: jei dūd syltumu, gaišumu; jū izmontoj iedīņa taiseišonai; pīdūd sviniešonai eipašu breineigumu; simbolizej lobuo uzvaru puor ļaunū, gaismys uzvaru puor tymsu; atteirej cylvāka mīsu. Seņuok cylvāki ticēja, ka guņs atteirej mīsu, deļtuo Leigū vokorā lēce puori gunkuram. Nakts vydā nu kolna zemē rypynuoja ari dagūšu skrytuli. Vacu skrytuli aptyna ar cysom, aizdadzynuoja i laide nu kolna. Vosorys saulgrīžūs skrytuļa rypynuošona nu kolna simbolizēja saulis ceļu pa dabasim. Dagūšu skrytuli laide nu kolna, simbolizejūt dīnys sarukšonu i eisuokuos nakts puorsameišonu jaunā dīnā.
Guni juodadzynoj cik varams augstuokā vītā deļtuo, ka ticiejums stuosta, ka guņs nas svieteibu tik tuoļ, cik tuoli var redzēt juos speidīni. Guni juoaizdadz saulis rītā i juosorgoj, kab nanūdzystu leidz pošam saulis lāktam cytā reitā. Guņs apspeidātī cylvāki i teirumi izdaboj spāku i augleibu. Saulgrīžu gunei tyka nasti vysaiži zīduojumi: pārnejī krūni, sīra i maizis gabaleni, mads, guļdzeits ola, labeibys gryudi i kaida moneta, kab cytugod nikuo natryuktu. Taipoš kai gunei, ari iudiņam saulgrīžūs ir lela nūzeime. Seņuok skaiteja, ka leidz saulgrīžim navar īt mauduotīs deļtuo, ka iudiņs vēļ nav nūzīdiejs. Saulgrīžu naktī, nūsamatuši plyki, ļauds guoja mauduotūs, kab byutu stypri i vasali.
Daudzvīt ticēja, ka eisuokuos nakts reita rosai ir dzīdejūšs spāks, deļtuo jimā mozguojuos. Ļauds bryda pa rosu, tycūt, ka tod byus nauda postoluos. Meitys mozguojuos i vuoļuojuos rosā, kab dabuot skaistuma. Kab mute byutu bolta, mozguojuos kvīšu rosā. Ar reitā, pyrma saulis lākta, salaseitū rosu mozguoja gūvem mugorys, kab dūtu daudz pīna.
Vosorys saulgrīži ir vīns nu tūs laiku, kod nūteik aktiva zeiliešona i byušonys iz prīšku paragūņuošona. Saulrītā vajag svīst sovu krūni ūzula ci uobeļneicys zorūs – piec cik reižu jis pasakuors zorūs, piec tik godu byus kuozys. Svātkūs pusnaktī atsadora dabasi i, ka itamā šaļtī kū aizgribēt, tod tys ari pīsapiļdeis. Kod aizej gulātu ar krūni, kurs sapeits nu deveņu puču, tod sapynā radzātais pīsapylduos. Senejī ticiejumi īsoka atsaturēt nu laulobu sliegšonys saulgrīžu laikā deļtuo, ka juos byušūt naveiksmeigys.
Krūni ir vīns nu soveiguokūs, byuteiguokūs i obligatūs vosorys saulgrīžu elementu. Juoņa tāvam līk golvā ūzula krūni, Juoņa muotei – puču vaiņuku.
Itymūs svātkūs kai meitys, tai sīvys rūtojās ar puču vaiņukim, kurūs piec svātku izkaļtej i nūlīk leidz cyta gods Juonim, kod vaiņukus sadadzynoj gunkurā, leidz ar tū sadadzynojūt vysys nalaimis.
Leidz ar guni i iudini simboliska nūzeime ir ari iedīņam, kurs teik lykts svātku goldā. Pats svātku golds teik puškuots ar vysaidom zuoleitem. Puškuošonys nūzeime ir augleibys veicynuošona i svieteibys saryupiešona sātai. Iz svātku golda puorsvorā teik lykti pīna produkti, maize, gaļa i mīžu ols. Sīra opoluo forma simbolizej sauli i pasauli juo vasalumā. Laužūt pa gobolam nu sīra, kotrs pajam sev daļu nu saulis spāka.
Nu seņ seneju laiku Latgolā vysvaira īcīneits beja boltais sīrs. Pyrmuok saskuobēja pīnu i atsiļdeja bīzpīnu. Bīzpīnu labi sameiceja kūpā ar suoli, īlyka volgonā treisstyurainā lyna kulē i palyka zam slūga. Piec 12 -24 stunžu izjēme, īsēja marlē i lyka pi pakša kaļtētīs saulē ci pi cepļa. Taidu sīru seņuok lyka svātku goldā.
Vosorys saulgrīžu nakts ir breinumu, burvesteibys, mīlesteibys, iudiņa i guņs nakts, kod teik izpiļdeitys vysaiduokys rytualuos darbeibys: dzīduotys dzīsmis, spieļuotys rūtalis, lākts puori gunkuram, zeilātys izredzis preceibu lītuos, sagaideits saulis lākts, nūteik mozguošonuos rosā i cyts.
Laika rytā multikulturalisma i globalizacejis ītekmē vosorys saulgrīži ir pagaisynuojuši daļu vacūs paražu, juos tyka transformiejušuos ci īdzeivynuotys nu jauna. Sevkuram ir vareiba izlaseit svieteit vosorys saulgrīžus kai saimis, draugu ci publiskus svātkus.
Ar Saulis i augleibys kultu saisteitais Juoņs tautysdzīsmēs saukts par Dīva dālu, kas sevkuru godu atjuoj dabasu i pasauļa pylnbrīdā. Tok bazneica 24.junī svietej Juoņa Kristeituoja dzimšonys dīnu. Senebreju volūdā vuords Juoņs nūzeimoj tū, ka "Dīvs ir žieleigs". Juoņs Kristeituojs pīdzyma Judejā kai gareidznīka Zaharija i Elizabetis dāls. Cylvāki itamā dīnā sviņ gaismu, gaismu, kas speid tymseibā, i Juoņs Kristeituojs ir līcinīks par patīsū gaismu, kas ir Kristus. Katuoļticeigajā Latgolā 24.juņs beja svātdīne draudzēs, kur svieteja Juoņa Kristeituoja atlaidys. Mitiskuo Juoņa i Juoņa Kristeituoja vuordu sakriteiba veicynuoja vīna nu jūs palikšonu par dominejūšū – nūsastyprynuoja kristeiguos tradicejis, augleibys ritualim aizejūt ūtrajā planā. Kai vīnojūšs elements pasaruoda gaismys pīminiešona, kas obejūs gadīņūs ir golvonais elements, iz kurū mes īmam.
20.gs. 50.godu suokumā tyka oficiali pīzeita Leigū svātku atzeimiešona naktī nu 23. iz 24.juni. Drupeit vāluok Leigū svātkus svieteit aizlīdze, suocēs nacionalūs simbolu daleja ci piļneiga iznycynuošona – navarēja publicēt biļdis, kuruos radzami Juoņu gunkuri, ūzulu vaiņuki, ola bičeri itt., Juoņu sīra vītā pasaruodeja čymynu sīrs. Koč i oficiali Juoņa dīnu svieteit navarēja, aizlīgumu naīvāruoja gondreiž nivīns latvīts. Tai seņču tradicejis i vierteibys natyka leidz golam iznycynuotys.
Atdzymstūt folklorys kusteibai, 20.gs. ūtrajā pusē pasaruoda vys jauni pietiejumi i publikacejis, kuri pīruoda, ka Juoņs ir latvyskuos ideņtitatis aplīcynuojums i Juoņu dīnai ir styngri nacionals raksturs. Īvārojūt senejuos tradicejis, nu 2011.gods Dagdys Folklorys centrs suoc svieteit vosorys saulgrīžus 21.junī.
Sagaidūt Storptautyskū folklorys festivalu “Baltica 2018”, div godus piec kuortys 21.junī Dagdā nūtyka leli svātki, losūt kūpā vaira kai 45 tradicionaluos kulturys kolektivus nu vysys Latvejis. Saulgrīžu kuknē tyka taiseits soltais virīņs, iz gunkura sīts Juoņu sīrs, neits svīsts i vuoreits zuoļu čajs. Saulgrīžu darbneicā sevkurs varēja sasapucēt svātkim, nūvynūt sev krūni, voi īt rūtaļuos kūpā ar bārnim. Kai jau Vosorys saulgrīžūs dasaīt, tika sagaideiti Juoņa bārni, gūdā calti Juoņu muote i Juoņu tāvs i kluots svineibu golds. Juoņu dzīšmu pavadejumā tyka īdagts gunkurs i dadzynuoti pārnejī vaiņuki. Tradicionalī daņči, rūtalis i sasadzīduošona turpynuojuos leidz pošam saulis lāktam. Saule tyka sagaideita piec senejūs latvīšu tradiceju – ar Saulis dzīsmem i mozguošonūs rosā. Nu jau lobu laiku vosorys saulgrīžus kuplā pulkā svietej daudzuos Latvejis vītuos.
Kod svieteit – 21. ci 23.junī, tys lai palīk kotra ziņā. Bīži viņ 21.juņs īkreit dorba dīnā i ir gryuši īvāruot tradicejis deļtuo, ka cyta dīna piec svātku ir dorba dīna. Vysi zyna, ka saule 21.junī suoc stuovēt pošā dabasu vydā, var suokt svieteit i, ka pīteik spāka, var svieteit vysys dīnys. Vysys ituos dīnys ir energiski spieceigys i zeimeigys. Tys, ka cylvāki vys vaira svietej saulgrīžus 21.junī, ir jūs pošu lāmums. Ka tū dareis vēļ vaira cylvāku, varbyut nazkod tei byus oficiala svātku dīna.
Nav ni pareizi, ni napareizi, kod svieteit – 21.junī ci 23.junī. Vysleluokuo vierteiba ir kūpā saīšonai i padzīduošonai saimis, draugu ci leluokā lūkā. Dzīduošona spiej nūturēt tradiceju dzeivu, izprast svātku dziļuokū jāgu. Myuslaiku trokajā skriejīnī svareigi atrast šaļteņu sev. Dobā ir pylnbrīds, tys nūteikti ir juoizlītoj par lobu sev – zuoleitis uorstnīceibai, zemis i dabasu energejis, iudiņa spāku nu rosys i mauduošonuos, guni - atteireišonai.
Inta VIĻUMA
Jura VIĻUMA foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022
Par projekta “Daugovys septeņu lūku stuosti” rakstu saturu atbild to autors.
