Bērziņu pagasts: Mazapdzīvota pierobežas zona ar optimistiski noskaņotiem iedzīvotājiem

  • Projekti
  • 19.08.2022 10:52
  • 480 skatījumi
img

Līdz šim man nebija iespēja apmeklēt Bērziņu pagastu, būs interesanti atklāt jaunus apvāršņus. Mūsu dabas skaistums vienmēr fascinē: laukus rotā čaklo saimnieku rūpīgi sagatavoti siena ruļļi saviem mājlopiem, kombaini kuļ labību, kamēr ir piemēroti laika apstākļi, var doties uz mežu pēc ogu un sēņu ražas. Burvīgi…

Pirms došanās ceļā painteresējos par vietu, kuru apmeklēšu. Teikt, ka atradu daudz informācijas, būtu maldināšana, taču aptuvenu ainu iedomāties bija iespējams. Tātad, sākšu ar Bērziņu pagasta aprakstu.



Pagasts atrodas Krāslavas novada austrumu daļā un aizņem 98,2 kvadrātkilometrus, no kuriem gandrīz divi kvadrātkilometri ir ūdenstilpes. Mazliet pieticīgi zilo ezeru zemei, taču ievērības cienīgi ir tas, ka pa upēm Čaušicu un Sarjanku pagasts robežojas ar Baltkrieviju, kā arī ar Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastiem. Pašreizējā Bērziņu pagasta teritorija tika apdzīvota jau pirmajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras vai mūsu ēras pirmās tūkstošgades pirmajā pusē, apliecina Fridrihovas apmetnes pētnieki. Pirmās ziņas par šo apmetni Čaušicas upes labajā krastā ir datētas 1903. gadā. Nevar nepieminēt vēl vienu apmetni Bērziņu pagasta teritorijā - Andžānu, kas aprakstīta 1925. gadā. Savukārt Bērziņu pagasta vēsture aizsākās 1945. gadā, kad Asūnes pagastā tika izveidota Bērziņu ciema padome. Tad pievienoja Rutkus, vēlāk likvidētā Punduru sovhoza "Bērziņi" teritoriju, savukārt Bērziņu sovhoza "Cīņa" teritorija tika pievienota Svariņu ciema padomei. 1990. gadā šo teritoriju nosauca par pagastu, 2009. gadā kārtējās reformas rezultātā tā iekļāvās Dagdas novadā, bet pērn kļuva par vienu no 26 Krāslavas novada teritoriālajām vienībām.



Jaukā, saulainā dienā devos uz Bērziņu pagasta centru – Porečje (agrāk — Upmaļi). No Dagdas ceturtdaļsimts kilometru pa grants ceļu, gar laukiem, mežiem, purviem, un te lūk tā - īstā pierobeža! Brīdinājuma zīmes par atrašanos pierobežas zonā, ierastais radio vilnis netiek tverts, bet Baltkrievijas radiostacijas tiek uztvertas bez traucējumiem. Taču tas vēl nav viss, tuvojoties kaut kur netālu no Zazuļevo, uz tālruni atnāca īsziņa no Baltkrievijas mobilo sakaru operatora ar ierosinājumu izmantot viesabonēšanu par izdevīgu cenu. Tam es nebiju gatava... Par laimi, visas tikšanās bija iepriekš sarunātas.



Pa ceļam uz bibliotēku iegāju vietējā veikalā, kur pārdevēja pastāstīja, ka dzīve Bērziņu pagastā pamazām gaist. "Šādu secinājumu var izdarīt kaut vai tāpēc, ka agrāk Porečjē vien darbojās trīs veikali, vēl viens bija Punduros, bet tagad ir tikai viens." Mazajā veikaliņā ir nepieciešamās preces, kas pieprasītas vietējo iedzīvotāju vidū. Pārdevēja tirdzniecību raksturoja kā labu - "cilvēki nāk un pērk."



"Nākamā pietura" - Bērziņu pagasta bibliotēka. Nedaudz pēc pusdienlaika tikos ar Olgu Brenču, kura šeit strādā kopš 1998. gada. Esmu viņai ļoti pateicīga par to, ka, esot atvaļinājumā, viņa piekrita aprunāties.



Olga, lūdzu, pastāstiet par bibliotēku.



Uz šo dienu bibliotēkā reģistrēti 116 lietotāji. Fondu veido vairāk nekā pieci tūkstoši eksemplāru, tostarp četrarpus tūkstoši grāmatu. Tiek aktīvi izmantots internets. Ja nepieciešams, palīdzu apmaksāt rēķinus, izdrukāt dokumentus, skenēt un nosūtīt pa e-pastu. Mūsu bibliotēkas akcents ir rokdarbu pulciņš, kuram ir vairāk nekā desmit gadu. Dalībnieku maz, bet strādājam. Esmu ļoti pateicīga aktīvajiem un atsaucīgajiem pulciņa dalībniekiem, kuri tiecas komunicēt un apgūt jaunas prasmes. Pagājušajā gadā rokdarbu pulciņa dalībnieki aktīvi iesaistījās aušanas darbnīcas “Indra” projektā “Apceļo savu novadu”, kurā mūsu rokdarbnieces adīja zeķes ar Bērziņu pagasta pasta indeksa ornamentu. Ir vērts atzīmēt, ka iedzīvotājas izrādīja patiesu interesi. Jau 25 gadus strādāju par bibliotekāri, prasības nemitīgi mainās, tāpēc regulāri jāceļ kvalifikācija un jāapmeklē kursi. Šī gada pavasarī tika pabeigti kursi "Cilvēcīgi par tehnoloģijām", kā rezultātā - jaunas zināšanas un jauns sertifikāts. Daudz laika aizņem dažādas dokumentācijas aizpildīšana - tie ir iekšējie dokumenti un statistikas kārtošana, redzēju, ka kopš augusta ir ieviestas jaunas ceturkšņa atskaites. Gatavojamies akreditācijai, kas paredzēta nākamgad.



Kur jūs ievietojat informāciju par paveikto? Kā cilvēki var uzzināt par gaidāmajiem pasākumiem?



Kā bibliotekāre uzturu emuāru, kuru var atrast interneta vietnē www.dagda.lv sadaļā “Kultūra” (Bibliotēkas) un apskatīt visus līdzšinējos un plānotos pasākumus. Informāciju ievietoju arī facebook, kur to var redzēt sociālā tīkla lietotāji. Vecākus cilvēkus parasti aicinu personīgi.



Ko jūs varat piedāvāt lasītājiem? Kas ir pieprasīts?



Periodiskie izdevumi – avīzes un žurnāli ir pieprasīti. Ir pieprasīti romāni, detektīvstāsti, kaut kas viegls. Lielākā daļa lasītāju ir sievietes, viņas lasa gan krieviski, gan latviski. Ja rodas nepieciešamība, pieprasīto literatūru nodrošinām ar starpbibliotēku abonementu, pasūtot Dagdā, Krāslavā, kaimiņu bibliotēkās. Piedāvājumu pastāvīgi atjaunojam, atvēlētā budžeta ietvaros cenšamies iegādāties tās grāmatas, kuras būs pieprasītas mūsu lasītāju vidū.



Bibliotēkā regulāri tiek rīkotas grāmatu izstādes, ar kuru palīdzību iepazīstinām lasītājus ar jaunām grāmatām. Interese ir arī par tematiskām izstādēm.



Katru gadu cenšamies piedalīties Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Šis gads nebija izņēmums. Pateicoties dalībai šajā projektā, bibliotēka ieguvusi vairāk nekā 30 jaunas grāmatas. Manuprāt, bērni lasa mazāk. Iespējams, tas ir saistīts ar jaunām tehnoloģijām, mūsdienu sīkrīku - viedtālruņu, planšetdatoru - izplatību.



Kā cilvēki dzīvo Porečjē? Vai ir pieejami Latvijas TV kanāli, radio?



Iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās. Kad Upmalas skola 2009. gadā tika slēgta, kļuva kaut kā pavisam tukšs. Labi, ka skolas telpas tiek izmantotas, tur darbojas brīvā laika centrs “Upmala”.



Baltkrievijas robežas tuvums liek par sevi manīt ne tikai digitālajā telpā. Neskatoties uz to, Latvijas televīzijas kanālus skatos bez problēmām, ir arī radio. Ja runājam par mobilajiem sakariem, tad Baltkrievijas operatoriem ir spēcīgs signāls, tie, kuriem ir funkcija automātiski noķert mobilo tīklu, pēc brauciena pa pierobežu var būt nepatīkami pārsteigti par saviem rēķiniem.



Gadās, ka pie mums ierodas dzīvnieki no Baltkrievijas. Viens šāds gadījums izskanēja visā valstī, kad šeit ieklīda sumbrs. Bija bailīgi staigāt pa ciematu, kad viņš te brīvi klejoja, daudz nedarbu sastrādāja ... Tad zemnieks Andris Mizāns viņu pieņēma, norobežoja viņam teritoriju savā saimniecībā. Liels paldies Andrim! Tagad Šambo ir praktiski vienīgais mūsu pagasta apskates objekts.



Olga, vai kaut kas mainījies pēdējā gada laikā, kad Bērziņu pagasts nonāca Krāslavas novadā?



Manā darbā nekas nav mainījies. Krāslavas novada Centrālā bibliotēka vienmēr ir bijusi metodiskais un konsultatīvais centrs, arī tad, kad pagasts atradās Dagdas novadā.



Liels paldies Dagdas un Krāslavas bibliotēku darbiniekiem par atsaucību un gatavību vienmēr palīdzēt!



Noslēdzot mūsu sarunu ar Olgu, pamanīju laukā pie ēkas Bērziņu pagasta kultūras pasākumu organizatoru Andreju Belovu. Pēc dažām minūtēm mēs jau atradāmies Tautas nama iespaidīgajā aktu zālē un sākām sarunu.



Andrej, pastāstiet par kultūras dzīvi Bērziņu pagastā.



Organizēju kultūras dzīvi Bērziņu pagastā un šajā amatā strādāju piecus gadus. Pats esmu iebraucējs, esmu dzimis un audzis Ludzā, bet uz šejieni mani atveda darba meklējumi. Pieņēma mani darbā, un es paliku. Tiesa, dzīvoju Dagdā, apmeklēju arī mēģinājumus Ezernieku deju kolektīva "Bukmuiža" sastāvā. Sākot šeit strādāt, izveidoju labas attiecības ar kolēģiem. Pa šo laiku, protams, attieksme pret dažām lietām ir mainījusies, bet darbs man joprojām patīk.



Atgriežoties pie Porečjes, var teikt, ka kultūras dzīve šogad ir saspringtāka nekā iepriekš, jo ir atcelti daudzi ar Covid izplatību saistītie ierobežojumi. Jau paspējām aizvadīt Lieldienas, Līgo, bet 20. augustā tiks rīkoti “Saulespuķu svētki”, kuros plānojam godināt pilngadību sasniegušos jauniešus.



Par pasākumiem vienmēr var uzzināt no plakātiem uz ziņojumu dēļa pie Bērziņas pagasta pārvaldes ēkas. Plakātus ievietoju arī internetā savā personīgajā facebook lapā. Pēc kursu beigšanas es pats veidoju plakātus Photoshop, palīdzu kolēģiem.



Porečjē darbojas sieviešu vokālais ansamblis "Straume", taču, tā kā viņu mākslinieciskā vadītāja ir dekrēta atvaļinājumā, dziedātājas pagaidām nepulcējas. Šī šobrīd ir vienīgā radošā komanda.



Kā jūs vērtējat pasākumu apmeklēšanas aktivitāti?



Aktivitāti pasākumu apmeklēšanā Porečjē vērtēju kā normālu. Var nākt visi, kas vēlas. Arī apmeklētāju vecums ir atšķirīgs, protams, daudz kas ir atkarīgs no pasākuma rakstura. Lielākā daļa apmeklē balles, kurās var padejot.



Covid, protams, arī ietekmēja. Kā dejotājs varu teikt, ka atgriezties ierastajā ritmā nav viegli, bet pamazām viss notiek.



Vai administratīvi teritoriālā reforma jūs ir skārusi? Vai jūtat kādu atšķirību pēc apvienošanās?



Nē, pēc reformas nekādas izmaiņas nejūtu. Laikam nav vēl pagājis tik ilgs laiks, lai to izjustu. Pagaidām manā darbā nekas nav mainījies.



Pēc sarunas ar pasākuma organizatoru Andreju Belovu devos pie Bērziņu brīvā laika pavadīšanas centra "Upmala" vadītājas Aijas Ločinovskas. Gandrīz pagāju garām bijušās Upmalas skolas ēkai, par laimi kāda garām braucoša velosipēdiste norādīja, ka tā ir šeit. Stadionā volejbolu spēlēja trīs dažāda vecuma bērni. Izgājusi cauri visai skolas ēkai, uzkāpu otrajā stāvā, kur satiku Aiju.



Aija, pastāstiet, lūdzu, kas notiek brīvā laika pavadīšanas centrā “Upmala”?



Centrs dibināts pēc skolas slēgšanas. Sāku te strādāt 2015. gadā, un 2019. gadā kļuvu par vadītāju. Agrāk bērnu bija vairāk, darbojās sabiedriskā organizācija, tika rakstīti dažādi projekti. Tagad biedrība vairs nedarbojas, jo nav aktīvu biedru. Bērni nāk uz “Upmalām” pavadīt brīvo laiku. Nodarbojamies ar dažādiem rokdarbiem, braucam uz dažādiem pasākumiem, piedalāmies zīmēšanas konkursos un vienkārši sanākam kopā, lai kopā pavadītu laiku lietderīgi, komunicētu. Iesaistāmies arī Šķaunes rakstīto projektu īstenošanā, bērniem tad ir iespēja doties ekskursijā vai piedalīties nometnē.



Bērnu, protams, nav daudz, bet vasaras brīvlaikā viņi nāk katru dienu. Ir divas audžuģimenes, kuru bērni aktīvi apmeklē mūsu Centru, labprāt spēlē bumbu, reizēm spēlē paslēpes, citas spēles, vārdu sakot, atrod sev patīkamu un lietderīgu nodarbošanos. Ziemā ir pieprasītas slēpes, kuras iznomājam visiem, kuri vēlas sportot.



Pretī autobusa pieturai pie meža no akmeņiem izveidots Ausekļa simbols. Turpat arī 2019. gadā par godu Latvijas simtgadei tika uzstādīts stabs ar uzrakstu 1836, kur cipars apzīmē mūsu valsts sauszemes robežas garumu. Mēs to noformējām, iestādījām puķes un apkārt noklājām akmeņus (attēlā). Bērniem patīk piedalīties ciema teritorijas labiekārtošanā.



Ja runājam par ēku, kurā atrodamies, tā nav renovēta kopš skolas slēgšanas. Neliels kosmētiskais remonts par projekta līdzekļiem tika veikts divās klasēs otrajā stāvā - kabinetā vadītājai un nodarbību telpai bērniem. Šeit ir krāsns apkure, bet visas krāsnis nevar kurināt, daudzas ir jāremontē, tāpēc apsildām tikai dažas telpas otrajā stāvā - biljarda zāli, datortelpu, vadītāja kabinetu un telpu, kur pulcējamies brīvā laika pavadīšanai. Aukstajā sezonā nav viegli apsildīt telpas, kurās darbojamies ar bērniem. Bet, ja ir kādas saimnieciskas vajadzības, tad vēršamies pagasta pārvaldē.  Vienmēr tiek sagādāta malka un veikti nepieciešamie remontdarbi.



Vai jums ir kādas vajadzības?



Pagasta pārvalde nodrošina ar visu nepieciešamo. Rakstu iesniegumu, izskata un piešķir finansējumu nepieciešamajiem materiāliem. Pērn bija diskusija par iespēju iegādāties futbola vārtus, lai bērni varētu spēlēt futbolu. Pagaidām gaidām... Vēlamies atjaunināt galda spēļu klāstu, sapņojam par spēļu konsoli.



Vai pēc pievienošanās Krāslavas novadam jūtamas kādas izmaiņas?



Nē. Ja būtu kādas izmaiņas, tad tie, kas apmeklē Centru, noteikti to apspriestu. Es domāju bērnu mātes, kuras apmeklē Centru. Mūs skar ierobežojumi, kas saistīti ar ārkārtas situācijas ieviešanu pierobežā, kas tika pagarināta līdz 10. novembrim. Vietējie ir pieraduši iet uz mežu ogot un sēņot, bet tagad tas nav iespējams. Baltkrievija ir ļoti tuvu. Dažreiz mēs redzam, ka lido helikopteri, kas nozīmē, ka kāds ir šķērsojis robežu, viņus meklē. Mēs bieži redzam robežsargus, kuri pārbauda, ​​vai nav svešinieku, tāpēc labāk ir paņemt līdzi pasi.



Apmeklējuma noslēgumā devos pie Bērziņu pagasta pārvaldes vadītājas. Pie pagasta ēkas, pareizāk sakot, pie tās fasādes strādāja celtnieki no Dagdas komunālās saimniecības. Turpat pagasta pārvaldes teritorijā divi sezonas strādnieki ar trimmeriem pļāva zāli. Uzkāpusi otrajā stāvā, iegāju pie sekretāres, un tad pie Romualdas Demidas, kura mani jau gaidīja.



Labdien, Romualda! Porečjē, arī Bērziņu pagastā esmu pirmo reizi. Pastāstiet, lūdzu, par jūsu vadīto pagastu. Kā rit dzīve Baltkrievijas pierobežā?



Mūsu pagasta iedzīvotāju vēlme, kas nekādi nerealizējas,  nav asfaltēts ceļš līdz tuvākai pilsētai - Dagdai. Tagad ir sauss , bet stipri putekļi, kad pienāk pavasaris vai rudens, ceļš izdragājas, veidojas dziļas  bedres, risas. Tiklīdz parādās cerība, nomainās politiķi, kuri kaut ko solīja, un sākas viss no gala... Ceļš ir ļoti svarīgs, īpaši tiem, kas to bieži izmanto braucieniem uz novada centru, un pilsētām. 



Kādreiz bija vairāk darba vietu, Upmalas  pamatskola, feldšeru-vecmāšu punkts, trīs veikali, no kuriem palika tikai viens . Cilvēki aizbrauca lielākas peļņas un labākas infrastruktūras meklējumos. Tagad visa pagasta iedzīvotāju skaits ir 310 cilvēki, no kuriem vairākums dzīvo Porečjē.



Bērziņu pagasta pārvaldē strādāju gandrīz 18 gadus. Laikā, kas pavadīts vadītājas amatā, veikti ikdienas darba pienākumi  un  arī kapitālieguldījumi teritoriju apsaimniekošanā. Nomainīti ūdensvadi ciemos Porečje un Punduri, veikts Tautas nama kapitālais remonts,  ūdensapgādes sistēmās ierīkotas  atdzelžošanas stacijas,  hidrofori, lai aukstajā sezonā neaizsaltu sistēma, un lai ūdens pieplūstu visiem  ciematu māju iedzīvotājiem, tika uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji ūdens lietotājiem, veikta apkures sistēmas rekonstrukcija Tautas namā un  pagasta pārvaldē. Atjaunotas pagasta pārvaldes telpas (grīdas, sienas , logi, griesti, apgaismojums, mēbeles) .Pildām visu, kas ir ieplānots budžeta ietvaros. Tagad notiek remontdarbi, lai atjauninātu pagasta pārvaldes ēkas fasādi.  Pagasta pārvaldes funkcijās ietilpst arī kapsētu sakopšana, kas mums ir 11, komunālo pakalpojumu nodrošināšana , pašvaldības autoceļu ikdienas uzturēšana, teritoriju sakopšana. Pēc LAD projekta veikta pašvaldības autoceļa Porečje -Malcāni- Krasnopole ceļa rekonstrukcija, sniedzot iespēju iedzīvotajiem izbraukt uz Ezerniekiem, Rēzekni.



Nesen tika mainīts filtrējošais materiāls ūdens atdzelžošanas stacijā Punduros. Notekūdenu attīrīšanas iekārtu pārsūknēšanas stacijā uzstādīts jauns  sūknis. Viss norit  saskaņā ar plānotajiem darbiem. Risinām ikdienas darba jautājumus,  kad tie rodas, piemēram, ja iestādēm   nepieciešams transports, lai brauktu uz pasākumiem. Gadās, ka ar sadzīves jautājumiem griežas pagasta iedzīvotāji. Vienojamies par pieņemamiem risinājumiem.



Kā ar gatavošanos apkures sezonai?



Apkures sezonai būsim gatavi. Malkas krājumi ir palikuši no pagājušā gada, pārējais apjoms tiek gatavots pašu spēkiem.



Ko nozīmē pašu spēkiem?



Pagasta pārvaldē ir divas štatu vienības -sezonas strādnieki. Arī šovasar viņi ar trimmeriem appļauj ceļmalas, teritoriju, gatavo mežā malku, palīdz arī APSD nodarbinātie. Viņi paveic pagasta pārvaldei nepieciešamos saimnieciskos darbus.



Daudzi sūdzas, ka šodien nevar atrast piemērotus darbiniekus. Kā pie jums?



Apmēram tāpat kā visur citur. Strādājam ar tiem, kas atnāk. Citu variantu nav. Pēc iespējas kontrolējam, bet, protams, nevaram pāraudzināt, un to arī nevajag.



Vai iedzīvotājiem ir pieejami sabiedriskā transporta, medicīnas, pasta pakalpojumi?



Jā, autobusi kursē, var aizbraukt līdz Dagdai un atpakaļ. Protams, gribētos vairāk reisu, bet sabiedriskajam transportam  tas nav rentabli. Lielākā daļa iedzīvotāju izmanto personīgos transportlīdzekļus.



Mums ir FAP telpa, bet diemžēl tā nav sertificēta. Tomēr Bērziņa pagasta iedzīvotāji var saņemt medicīnisko palīdzību Šķaunes FAP. Feldšere pieņem Šķaunē , gan arī dodas pie pacientiem mājas vizītē.



Ja runājam par pasta pakalpojumiem, tad esam vienīgais bijušā Dagdas novada pagasts, kur Pasta nodaļa ir saglabājusies. Daudzi cilvēki izmanto pasta pakalpojumus. Tas ir liels pasta nodaļas vadītājas Guntas Mizānes nopelns, ka Bērziņu pagastā ir saglabāta pasta nodaļa. Es ceru, ka tas tā paliks.



Kādi vēl plusi vai sasniegumi ir Bērziņa pagastam?



Nevarētu teikt, ka tas ir tieši Bērziņu pagasta pluss, bet gribētos nosaukt tos cilvēkus, kuri, neskatoties uz attālumu un citiem nelabvēlīgiem faktoriem, palika dzīvot un strādāt Bērziņu pagastā. Būtībā - tie ir cilvēki, kuri strādā savā zemnieku saimniecībā. Specializējas piena ražošanā,  gaļas lopkopībā, nodarbojas ar biškopību, graudkopību. No lielākajiem zemniekiem var minēt Andri Mizānu, Ilmāru Pabiņu, Albertu Pauliņu, Aldi Jakušonoku, Veroniku Lāci, Ināru Andžānu, Ļiļu  Burovu, Jāni Pauliņu , Vjačeslavu Meikšānu, Vladimiru Rutku .Tieši lielie zemnieki nodrošina darbu vietējiem iedzīvotājiem. Gadās, ka zemnieki ar savu tehniku palīdz  risināt pagasta pārvaldes komunālās saimniecības labiekārtošanu.



Sarunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem uzzināju, ka iedzīvotāji vēlētos ielu apgaismojumu Porečjē, vai tas ir iespējams?



Jābūt projektam novada pašvaldības mērogā.



Vai pēc pievienošanās Krāslavas novadam jūtat kādas izmaiņas?



Novads kļuva lielāks.  Bērziņu pagasta pārvalde ir Krāslavas novada pašvaldības Dagdas pilsētas un pagastu apvienības struktūrvienība. Pēc apvienošanās ar Krāslavas novadu, Bērziņu pagastu apmeklēja pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, iepazinās ar pagasta pārvaldes un  iestāžu darbu .



Diemžēl, atrodoties Porečjē, man neizdevās satikt vienu no vietējiem iedzīvotājiem - Aivaru Brenču. Viņš ir mednieku kolektīva "Bērziņu mednieks" vadītājs un darbojas savā viensētā "Dravas". Saruna notika pa telefonu.



Aivar, pastāstiet mazliet par sevi.



Savulaik pabeidzu tehnikumu, specializējos biškopībā, pēc tam kolhoza gadi, kad radās iespēja nopirkt zemi, izveidojām savu piemājas saimniecību. Iepriekš turējām gan govi, gan cūkas pašu vajadzībām, tagad palikušas tikai vistas un bites.



Kāpēc atteicāties no mājlopiem?



Bitēm jāvelta daudz laika. Man bija apmēram  80 saimes, tagad arī sieva pievienojās, kopā mums kādi 100 vai 110 stropi. Tas prasa daudz laika un pūļu, mums pat nav laika sagatavot sienu mājlopiem, tāpēc mēs tos neturam. Plānoju pamazām samazināt bišu saimju skaitu. Medu nav kur pārdot. Iepriekš šis saldais produkts bija pieprasīts vietējo iedzīvotāju vidū, savulaik bija uzpircējs pat no Maskavas. Ņemot vērā esošos notikumus pasaulē, ceļš uz turieni ir slēgts. Kopumā pieprasījums pēc šī produkta ir samazinājies. Katru gadu pārdošanas apjomi kļūst mazāki un mazāki.



Varbūt palīdz strādnieki?



Nē. Man nav papildu darba vietas. Un jēdzīgus strādniekus tagad nevar atrast. Tā sauktie "simtlatnieki" jau ir aizmirsuši, kā jāstrādā, nemaz nerunājot par viņu sliktajiem ieradumiem. Paši pieradinājām, ka naudu var saņemt tāpat, nevis jānopelna...



Varbūt bērni plāno turpināt bišu audzēšanu?



Bērni neplāno. Meita izmācījās par ārstu un aizbrauca uz ārzemēm, dēls pabeidzis studijas, atrada darbu Rīgā un tur arī palika.



Parunāsim par "Bērziņu mednieku". Cik mednieku ir jūsu kolektīvā?



Iepriekš kolektīvā bija ap 30 mednieku, taču viņu skaits pamazām sarūk. Tagad ir 22 cilvēki, aktīvi kaut kur ap 18-19. Mednieku kolektīvs noveco, jaunie mednieki praktiski nenāk. Medību sfēra ir ļoti problemātiska - es kā kolektīva vadītājs zinu droši.



Kāda ir problēma? Šaušanai nav piešķirtas pietiekami daudz kvotu?



Nē, kvotu ir pietiekami daudz. Arī dzīvnieku. Problēma ir līgumu slēgšana ar zemes īpašniekiem. Tas ir, mednieku kolektīvam ir jānoslēdz līgums ar zemes īpašnieku, ka uz šīs zemes ir atļauts medīt. Ja visi īpašnieki būtu vietējie, tad problēmu būtu mazāk. Bet daudzi dzīvo kaut kur Rīgā vai Ogrē, daži pat ārzemēs. Kā atrast  kontaktus, viņus pašus? Ar prieku sagatavotu visus nepieciešamos dokumentus, taču uzdevums atrast zemes īpašniekus dažkārt ir vienkārši neiespējams. Datu aizsardzības un citi likumi mums nav par labu. Es nerunāju par to, ka šīs zemes tiek pirktas un pārdotas. Kā to var izsekot? Un, vai tas vispār ir iespējams? Palīgu nav, bet man vienam tas ir neiespējams uzdevums. Nu ja vismaz platības lielas, bet  maziem zemes gabaliem arī līgums ir vajadzīgs. Inspektori ļoti rūpīgi pārbauda līgumu noslēgšanas fakta ievērošanu. Līguma nav, nav tiesību medīt.



Mūsu pusē daudz zemes pieder firmām, par medībām savās teritorijās viņi prasa naudu. Mūsu mednieku kolektīvam šādi līgumi izmaksā aptuveni 2000 eiro gadā.



Nesen ziņu portālā LETA lasīju, ka Bērziņu pagasta teritorijā ligzdo mazais ērglis, lai netraucētu tā mieru, ligzdošanas laikā aizliegts cirst mežu. Ko jūs par to domājat?



Es atbalstu šo iniciatīvu. Ir patiešām svarīgi saglabāt dabas resursus. Man vienmēr šķiet dīvaini, ka daudzas firmas materiālu un malkas ieguvi mežā sāk tieši tajā sezonā, kad putni dēj olas vai perē.



Ir ļoti negodīgi, ka tiem, kas zāģē un izved kokmateriālus, nav jāslēdz nekāds līgums par svešu zemju izmantošanu kokmateriālu pārvadāšanai. Tā tiek sabojāti ziemāji, laukos iebrauktas risas. Un nav no kā prasīt atbildību.



Ārkārtas stāvokļa dēļ pierobežas zonā nevaram medīt platībās, kas atrodas tuvu robežai, taču maksa par zemes izmantošanu medībām ir jāmaksā regulāri. Kaut kā neloģiski...



Vai kaut kas ir mainījies pēdējā gada laikā, kad Bērziņu pagasts kļuva par Krāslavas novada daļu?



Man nekas nav mainījies. Kā maksājām nodokli par zemi, tā maksājam. Pagaidām nekādas izmaiņas nejūtam.



Tāpat kā citos Krāslavas novada pagastos, problēmas un rūpes ir ļoti līdzīgas.



Pirmā - darba vietu trūkums. Daudzi cilvēki aizbrauc tieši šī iemesla dēļ. Vēl viena – apdzīvoto vietu izzušana. Iedzīvotāju skaits  krasi samazinās. Attālos ciemos paliek tie, kuriem ir darbs vai kuri paši radījuši sev darba vietas. Piemēram, Porečjē un Bērziņu pagastā ir daudz zemnieku saimniecību, kurās darbojas "lielie" zemnieki. Bet, vai daudzi no mums vēlas strādāt laukos, vai prot un vai spēj to darīt? Šaubos...



Tomēr visi mani sarunu biedri dzīvi Porečjē vērtē pozitīvi. Kursē sabiedriskais transports, izvēloties “pareizo” mobilo sakaru operatoru, iespējams sazināties pa mobilo tālruni, neriskējot iegūt “nepatīkamu” rēķinu. Var skatīties Latvijas televīziju un klausīties radio. Ir pasts un veikals. Neskatoties uz to, ka nav baznīcas, nav tūrisma objektu, ir ko redzēt - īsts sumbrs.



Viss ir atkarīgs no cilvēka personīgās pozīcijas un viņa dzīves uztveres. Var atrast daudz plusu, kas daudziem atsver mīnusus, un tāpēc cilvēki paliek dzīvot savā dzimtenē, turpinot nenogurstoši strādāt. Gribētos cerēt, ka viss būs labi.



Jeļena AVSJUKEVIČA



Foto: Romualda Demida, Bērziņu pagasta pārvaldes vadītāja





Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.#SIF_MAF2022  Par projekta “Novadu apvienošanas plusi un mīnusi – skats pēc gada kopā būšanas” rakstu saturu atbild to autori.