Konstantinovas pagasts: viesmīlīgi vadītāji un atsaucīgi iedzīvotāji

  • Projekti
  • 30.09.2022 18:00
  • 854 skatījumi
img

Konstantinovas pagasts atrodas netālu no Krāslavas novada Dagdas pilsētas. Pagasta teritorija aizņem 79,1 km2, kurā dzīvo 452 cilvēki. Pagasta vadība atrodas Konstantinovas ciemā. Tiek uzskatīts, ka ciems atrodas bijušajā Konstantinovas muižas teritorijā, kas piederējusi muižniekam Leonīdam Ivana dēlam Pisarevam. Man kāds vietējais iedzīvotājs stāstīja, ka viņam (L.I.Pisarevam) bijuši trīs dēli - Konstantīns, Ignats un Aleksandrs, iespējams, viņu vārdā Konstantinovas pagastā ir nosaukti ciemi - Konstantinova, Ignatova un Aleksandrova. Taču šo informāciju pārbaudīt neizdevās...

Padomju laikos, 1971. gadā, apdzīvotā vieta bija Krāslavas rajona Iskras ciema padomes centrs. Ciematā atradās Iskras sovhoza centrālais īpašums. Daudzi vietējie iedzīvotāji atceras gadus, kad muižas telpās strādāja lauksaimniecības tehnikums un apmācīja nepieciešamos speciālistus. Tajos laikos ciemats bija vairāk apdzīvots nekā tagad.



Konstantinovas pagastā ir daudz interesanta. Ja runājam par dabas bagātībām, tad tas ir Ojatu ezers, kas pēc dziļuma (40,5 m) ieņem sesto vietu starp Latvijas ezeriem. Turklāt ezers ir atzīts par dabas rezervātu. Ezera tīrajos ūdeņos ir sastopamas retas augu un zivju sugas. Pēc dabas aizsardzības ekspertu domām, pēdējo simts gadu laikā piesārņojuma dēļ Latvijā ir zuduši 25 šādi ezeri. Iedzīvotāju skaita samazināšanās netraucē aktīviem cilvēkiem piedalīties pagasta dzīvē. Pirms amatpersonu apmeklēšanas oficiālā vizītē man paveicās nokļūt “Dārza svētkos”, kur visus satiku. Gribu atzīmēt, ka uzslavas vērta ir pasākuma organizatore, kura piedāvā daudzveidīgu programmu un piesaista ne tikai pašmāju kolektīvus, bet arī viesus no kaimiņu pagastiem. Par zāles noformējumu svētkiem atsevišķs stāsts - rotājumi no dabas veltēm uz skatuves, oriģināli pušķi dalībniekiem, rokdarbu izstāde, Aleksandrovas skolas audzēkņu darinājumi no dārzeņiem. Sadarbība un lielisks komandas darbs ir acīmredzams!



Pirmdienas rītā biju viena no pirmajām, kas apmeklēja Konstantinovas pagasta bibliotēku, kuru vada Nellija Osipova.



 - Nellija, kā klājas Konstantinovas pagasta bibliotēkai?



Viss ir kā parasti. Strādājam. Konstantinovas bibliotēkas filiāles fondā ir aptuveni 6 tūkstoši eksemplāru, literatūra ir diezgan daudzveidīga, piedāvājums tiek pastāvīgi atjaunināts, tāpēc ikviens var paņemt kaut ko savai gaumei. Lasītāji ir dažādi, tāpēc literatūras izvēle ir tīri individuāla. Runājot par valodu, lasa gan latviski, gan krieviski.



Sākoties mācību gadam, biežāk bibliotēku apmeklē skolēni. Viņi atskrien uz šejieni gaidīt autobusu, kas viņus aizvedīs mājās, daži lasa žurnālus vai spēlē galda spēles, bet mazākajiem patīk krāsojamās lapas, kuras drukājam no interneta. Bibliotēkā papildus literatūrai ir arī datori, kurus jaunieši labprāt izmanto. Daudzi izmanto kopēšanas un printēšanas pakalpojumus. Aicinām piedalīties arī dažādos konkursos, piemēram, “Lasītāju žūrija”. Katru mēnesi tiek rīkotas izstādes un dažādas meistarklases, lai rosinātu cilvēkus aktīvāk iesaistīties bibliotēkas un pagasta dzīvē. Pavasara darbnīcas bija veltītas dekorēšanai, kur mācījāmies izgatavot lielos papīra ziedus. Vasarā un rudenī mācāmies dekorēšanai izmantot dabas dotos materiālus. Meistarklases veidoju, smeļot idejas un pamācības internetā, kas man palīdz ietaupīt naudu. Daudzus, īpaši bērnus, ir grūti piesaistīt lasīšanai, traucē mūsdienu sīkrīki. Taču piektā daļa mūsu bibliotēkas lasītāju ir bērni un jaunieši, kas ir jaunāki par 18 gadiem. Starp citu, pavasarī Konstantinovas filiāles bērnudārza audzēkņi apmeklēja bibliotēku, vadīju iepazīšanās ekskursiju.  Bibliotēka cieši sadarbojas ar pagasta kultūras namu, jauniešu biedrību "Dzirkstelītes" un sieviešu klubiņu "Veiksme".



Viena telpa ir pielāgota novadpētniecības darbam, kurā tiek vāktas dažādas senlietas. Jaunākais bibliotēkas papildinājums ir stelles, kas ļauj vietējām rokdarbniecēm apgūt vienkāršas aušanas tehnikas. To es mācos, apmeklējot seminārus Indrā un Svariņos, un pēc tam savas zināšanas nododu tālāk tiem, kas arī vēlas to iemācīties.  Lielākajai daļai cilvēku vienkārši ir vajadzīga kaut kāda komunikācija, tāpēc vienmēr visi tiek laipni aicināti, priecāšos visus redzēt.



-– Vai pēc apvienošanās vienā lielā Krāslavas novadā jūsu dzīve ir mainījusies?



Nē. Nekādas īpašas izmaiņas nemanīju. Manuprāt, visas šīs reformas ar Dagdas novada atdalīšanu un pievienošanos atpakaļ, ir nevietā. Zaudēts laiks. Tagad esam tālāk no novada centra, un finansējums, visticamāk, samazināsies. Kurš gan vēlas risināt citu cilvēku problēmas un pat tērēt tam naudu?



Mani vairāk biedē tas, ka nav pārliecības. Valda kaut kāds haoss, nav pārliecības par nākotni.  Neko nevarat plānot. Domāju, ka tāpēc jaunieši brauc uz ārzemēm. Viņi meklē stabilitāti, noteiktas garantijas, algu līmeni. Ir perspektīva, ir uz ko tiekties.



Blakus bibliotēkai atrodas Konstantinovas pagasta pārvalde. Kopš 2016. gada jūlija to vada vietējā iedzīvotāja Solvita Stepiņa.



– Solvita, pastāstiet, lūdzu, kādas iespējas ir jūsu vadītajā pagastā.



Mums ir dažādas iespējas. Piemēram, jaunajām ģimenēm. Ciemā darbojas Dagdas pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” filiāle, kas vietējiem iedzīvotājiem ir ļoti nepieciešama. Kopējā tendence, protams, sarūgtina, dzimtā puse paliek tukšāka. Bērnu paliek arvien mazāk. Mana pieredze to apstiprina. Tagad bērnudārzā ir desmit bērni vecumā no 3-6 gadiem. Apmēram pirms divpadsmit gadiem ierados prakses vietā Konstantinovas pamatskolā, kur apmēram sešus gadus strādāja par skolotāju. Tad mainīju darbības jomu, iekārtojos darbā par pagasta vadītāju, un pēc pāris gadiem pamatskola beidza pastāvēt.



Mums ir arī feldšeru-vecmāšu punkts, telpas nesen izremontētas. Tikšanās klātienē notiek trīs reizes nedēļā – pirmdien, trešdien, piektdien. Burtiski pagājušajā gadā nomainījās darbinieks, un mūsu Zinaīda Zariņa, kura medicīnai veltīja vairāk nekā 40 gadus, devās pelnītā atpūtā. Viņas vietā stājās Lilija Zamjatina, izcila speciāliste ar bagātīgu pieredzi, kas gūta neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Ar viņu var sazināties ne tikai darba laikā, bet arī konsultēties pa telefonu. Vienmēr ātri reaģē, ļoti atsaucīga, vienmēr gatava palīdzēt, pat esot atvaļinājumā.



Ciematā darbojas jauniešu biedrība ''Dzirkstelītes''. Biedrības vadītāja Žanna Bartuše jauniešus gaida piektdienās. Biedrība organizē bērniem un jauniešiem lietderīgu laika pavadīšanu, piemēram, pārgājienus, piedalīšanos sporta sacensībās, organizē jauniešu dienas pasākumus, sadarbojas ar citām pagasta iestādēm, radot iespējas jaunu zināšanu, prasmju, iemaņu apguvei, izstrādā un īsteno projektus, iesaistot jauniešus. Biedrība darbojas, bet gribētos lielāku atsaucību no jaunatnes. Ir daudzbērnu ģimenes, kuru bērni varētu apmeklēt biedrību, bet viņi dzīvo ārpus ciema, un mūsdienās reti kurš vēlas iet 4-5 kilometrus iet kājām, nav arī piemērota sabiedriskā transporta. Tāpēc daudzi cilvēki dod priekšroku palikt mājās un pavadīt laiku internetā.



Tajā pašā ēkā, kur atrodas bērnudārzs un jauniešu biedrība, atrodas Latvijas Sarkanais Krusts (LSK), kurā darbojas viena no vietējām aktīvajām iedzīvotājām Jadviga Utāne. Viņa ir dažādu iniciatīvu autore, nereti patstāvīgi meklējot sponsorus trūcīgām ģimenēm. Šogad, pateicoties Jadvigai, 1.-12. klašu bērni no Velku fonda saņēma 50 eiro skolas piederumu iegādei. Paldies fondam par atbalstu. Ir arī lietu maiņas punkts, bet es domāju, ka labāk par to runāt ar pašu Jadvigu, viņa var ne tikai pastāstīt vairāk, bet arī parādīt.



Jau astoņus gadus Lūcija Ņikitina piedāvā apmeklēt sieviešu klubu "Veiksme".  Tas atrodas blakus bibliotēkai un ir atvērts ceturtdienās. Tur pulcējas pastāvīgas dalībnieces - rokdarbnieces. Es ļoti vēlos, lai cilvēki aktīvāk iesaistītos sabiedriskajā dzīvē, lai cilvēkiem būtu laiks un vēlme apmeklēt sabiedriskās organizācijas. Pēc divu gadu pārtraukuma Covid dēļ kļūst arvien grūtāk pulcēt iedzīvotājus.



- Ko varat pastāstīt par pagasta saimniecisko darbību? Vai esi gatavi apkures sezonai?



Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Rūpēties par ūdensapgādi, uzturēt vietējos ceļus, kopt kapsētas un tamlīdzīgi jautājumi. Mūsu pagasta apsaimniekotie ceļi ir labā stāvoklī. Prioritārie ceļi ir tie, pa kuriem brauc skolēnu autobuss. Mēs sekojam līdzi ceļu stāvoklim, laikus veicam nepieciešamos remontdarbus, atstājam finansējumu ziemai, lai ar plānoto budžetu pietiktu. Visu ko varam, paveicam saviem spēkiem. Pagastam ir savs traktors, ar kura palīdzību greiderē, tīra sniegu, pļauj ceļmalas.



Par apkures sezonu. Jā, mēs esam gatavi. Kaut kas no kurināmā palika no pagājušā gada, kā arī vēl klāt iepirkām.



Saimniecības darbu jautājumus risinām, tiklīdz tie rodas. Arī pagasta iedzīvotāji nāk ar dažādiem lūgumiem. Mēs vienmēr meklējam risinājumus.



- Pie pagasta pārvaldes ēkas atrodas bijušā tehnikuma ēka. Skats, atklāti sakot, nav īpaši pievilcīgs. Vai plānojat kādas izmaiņas?



Piekrītu, neizskatās īpaši labi. Bet īpašums pieder privātpersonai, tāpēc tas nav mūsu kompetencē. Turklāt ēkai tika piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss. Tas nozīmē, ka tā ir jāsaglabā, bet es nevaru atbildēt, vai esošais īpašnieks to plāno un vai viņš to var izdarīt.



- Šovasar stājās spēkā likums, kas aizliedz Latvijas Republikas teritorijā padomju un nacistu režīmu slavinošus objektus. Viens no 69 objektiem atrodas Bronkos, Konstantinovas pagastā. Piemiņas zīmi paredzēts demontēt, kā un kad tas tiks darīts?



Jā, šāds lēmums tika saņemts. Demontāžas jautājumu lemj Dagdas pilsētas un pagastu apvienības vadība. Demontāžu veiks uzņēmums. Tagad tiek lemts, kurš un kad to darīs. Visam jābūt gatavam līdz 15. novembrim.



– Pērn administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Konstantinovas pagasts tika iekļauts Krāslavas novadā. Vai reforma bija vērtīga? Kādi ir tās plusi/mīnusi?



Īpašas pārmaiņas nejutu. Strādājam kā parasti. Tagad novada centrs ir tālāk no mums, ceru, ka tas nebūs mīnuss pievienotajiem pagastiem.



Pēc tam Solvita pastāstīja par pagasta pārvaldes teritoriju, izrādīja nelielās baznīcas ēku, kur kādreiz katru trešo svētdienu notika mises. Pēdējā laikā daudzi brauc uz Dagdu. Pagasta vadītāja pastāstīja arī par aktīvākajiem pagasta iedzīvotājiem, apskatījām Latvijas simtgadei par godu parkā iestādīto ozolu. Tālāk kopā devāmies pie kultūras pasākumu organizatores Gelēnas Radelickas.



- Gelēna, pastāstiet par Konstantinovas pagasta kultūras dzīvi.



Organizējam kultūras dzīvi pagastā tāpat kā iepriekš. Notiek dažādi pasākumi. Piemēram, nesen bija "Dārza svētki", kurā piedalījās mūsu sieviešu vokālais ansamblis "Vēja zvans", kā arī viesi no Rundāles, Feimaņiem un Šķaunes. Lielākā daļa šogad plānoto pasākumu jau ir notikuši. Atlikusi tikai Disko balle oktobrī, Latvijas dzimšanas dienai veltītais pasākums novembrī un Ziemas svētku pasākumi bērniem decembrī.



Katram pasākumam rūpīgi gatavojamies, gatavojam tematiskus dekorus. Īpašs paldies sieviešu vokālā ansambļa ''Vēja zvans" dalībniecei Nellijai Osipovai, kura izgatavo dekorācijas.



Liels mīnuss bija ieviestie ierobežojumi Covid izplatības ierobežošanai. Tagad ir ļoti grūti saaicināt cilvēkus uz pasākumiem. Iepriekš uzliki plakātu, ievietoji Facebook un sanāca pilna zāle, bet tagad veikalā ir sludinājums, es personīgi zvanu daudziem, plakāts sociālajos tīklos un interneta vietnē, bet rezultāts - zālē trīs ceturtdaļas apmeklētāju. Gribētos lielāku atsaucību, aktivitāti.



Mēs rīkojam diskotēkas, lai gan nedaudz retāk nekā iepriekš. Saskaņojam, lai tās vienlaikus nenotiktu Ezerniekos, Dagdā.



- Kādi radošie kolektīvi ir Konstantinovas pagastā?



Šobrīd mums ir sieviešu vokālais ansamblis ''Vēja zvans". Īpašas uzslavas cienīgs ir tā vadītājs Alberts Stepiņš, atbildīgs cilvēks, kurš, neskatoties uz cienījamo vecumu, nav slinks, neizlaiž nevienu mēģinājumu un brauc pie mums no Aulejas. Viņš ved savu komandu, lai uzstātos Grāveros, Šķaunē, Asūnē, Aulejā. Viņš ir ļoti laipns pret vokālistiem – atceras dzimšanas dienas un apsveic vārda dienā. Tas ir ļoti jauki. Otrais ir Sandras Matejas vadītais sieviešu līnijdeju grupa "Magnolija", kas uzstājas ne tikai savā novadā, bet arī ārpus tā. Vēlu, lai nākotnē kolektīvs papildinātos ar dejotgribētājiem.



Nevaru nepieminēt vīru deju kolektīvu "Ašie puiši", kas jau vairākus gadus ir izjucis. Dalībnieki aizbraukuši labākas dzīves meklējumos. Ar viņiem bija ļoti interesanti strādāt, viņi nāca ar idejām un pat gatavoja humoristiskus skečus.



– Tautas namā ir nepieciešami kādi uzlabojumi?



Kamēr es šeit strādāju, daudz kas jau ir izdarīts. Manā kabinetā tika veikts remonts, nokrāsotas sienas, ierīkots jauns apgaismojums zālē un vestibilā, izbūvēta jauna estrāde, iegādāti jauni aizkari, nokrāsota ēkas fasāde. Gribētos, lai iedzīvotāji apmeklē pasākumus. Mums viss ir kārtībā. Organizēsim, vadīsim, ar Nellijas palīdzību izrotāsim, galvenais, lai nāk, piedalās. Ir man viens sapnis - lai Ziemassvētku eglīte zālē grieztos. Šādu ideju solījās realizēt viens no vietējam amatniekam, bet diemžēl viņš aizgāja aizsaulē. Tāpēc izmantoju izdevību, vēršos pie prasmīgiem vīriešiem, varbūt kādam ir nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai īstenotu manu ideju? Priecāšos, ja kāds atsauksies.



– Vai pēc administratīvi teritoriālās reformas kaut kas ir mainījies?



Darbs, kā bija, tā arī ir. Mūsu Tautas nams ir labi organizēta struktūra. Tagad ir atnākusi šī ''nejaukā tante'' – krīze. Vadība vēlas, lai mēs taupītu vairāk. Bet kā var ietaupīt, ja izdevumi tika plānoti pagājušajā gadā, bet cenas jau ir uzlēkušas vairākas reizes?!



Pēc Tautas nama apmeklējuma devos uz daudzfunkcionālu ēku, kurā atrodas bērnudārzs, jauniešu biedrība "Dzirkstelītes" un Latvijas Sarkanā Krusta nodaļa. Jadviga Utāne pastāstīja par savu aktīvo darbību Sarkanajā Krustā.



– Jadviga, cik ilgi jūs darbojaties Latvijas Sarkanajā Krustā? Kā jūs palīdzat cilvēkiem?



Jau astoņpadsmit gadus darbojos šajā organizācijā. Mēs sniedzam palīdzību dažādos veidos. Covid laikā šuvām maskas veciem cilvēkiem. Vienmēr sniedzam humāno palīdzību. Kad pamatskola strādāja, atradu sponsorus, kas apmaksāja bērnu pusdienas un kancelejas preces. Šogad, pateicoties Velku fondam, visi skolēni no 1. līdz 12. klasei saņēma katrs 50 eiro kancelejas preču iegādei. Arī Ziemassvētkos daudzbērnu ģimenes saņēma naudas pabalstu 80-100 eiro apmērā atkarībā no bērnu skaita. Sadarbojamies ar pagasta pārvaldi, Tautas namu un jauniešu biedrību “Dzirkstelītes”. Ir rakstīti un īstenoti dažādi projekti. Viens no lielākajām ir trenažieru zāle, kas aprīkota, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. Atklāšana notika 2014. gada decembrī. Tagad pieprasījums pēc trenažieriem ir samazinājies, jo pēc Covid cilvēki šeit praktiski neiet. Žēl, ka perspektīvs projekts šobrīd praktiski nav pieprasīts. Rakstījām projektus teritorijas labiekārtošanai, piemēram, mūsu ēkas priekšā pāri ceļam ir iestādīts vesels augļu koku dārzs un blakus vieta atpūtai ar skaistu puķu dobi. Konstantinovas centrā un Nartišos ir iekārtots rotaļu laukums ar šūpolēm. Sakārtotas arī citas vietas pagastā. Palīdzam arī ar dažādām ierīcēm, piemēram, ratiņkrēsliem, speciālām gultām, kruķiem. Sponsori trūcīgajiem dāvina sadzīves tehniku, apģērbu, apavus, traukus, pārtikas preces un daudz ko citu.



– Vai pēc apvienošanās ar Krāslavas novadu jutāt atšķirību?



Vēl nē. Ne darbā, ne kā iedzīvotāja. Es turpinu palīdzēt cilvēkiem – tā jūtos noderīga. Ļoti gribas, lai bērniem nekā netrūktu, lai viņiem ir viss nepieciešamais.



Tālāk ceļš veda uz Aleksandrovas pamatskolu, kuras pirmsākumi meklējami 1960. gadā, kad tā bija Bojāru palīgskola. Pēc pieciem gadiem skola pārcēlās uz Ruduškiem, bet 1980. gadā uz Aleksandrovu. Virkne pārdēvēšanas nemainīja speciālās internātskolas būtību. Šī ir vienīgā izglītības iestāde Krāslavas novada teritorijā, kas īsteno tikai izglītības programmas bērniem ar īpašām vajadzībām. Par izglītības iestādes dzīvi stāstīja skolas direktore Anita Maļinovska.



- Anita, dzirdēju, ka jūsu skolā gaidāmas pārmaiņas. Tā ir?



Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumu Latvijā tiek optimizēts speciālās izglītības iestāžu skaits. No vairāk nekā 40 pašlaik strādājošajām iestādēm tika nolemts atstāt tikai 33.



Pagājušā mācību gada beigās pie mums ieradās ar pārbaudi un paziņoja, ka Aleksandrovas speciālās skolas atrašanās vieta ir izolēta, tālu no apdzīvotām vietām, kas nevar veicināt mūsu skolēnu socializāciju. Manuprāt, skola atrodas diezgan tuvu Dagdas pilsētai - tikai 9 km, un no Konstantinovas pagasta centra ir divi kilometri.



Manuprāt, ja viņi nolems mūs optimizēt vai pārcelt, tad, protams, darīs tā, kā nolems. Bet gribu atzīmēt, ka šeit viss ir nodrošināts bērnu ar īpašām vajadzībām izglītībai, vide ir aprīkota, pielāgota un labiekārtota atbilstoši skolēnu vajadzībām. Nesen aprīkotas jaunas multisensorās telpas, ir sāls istaba, telpa ar sporta inventāru, atsevišķa telpa maziem bērniem ar sauso bumbu baseinu.



Ir autobusu parks skolēnu atvešanai un aizvešanai mājās. Pārsvarā tie ir bērni no Krāslavas novada, ir vairāki skolēni no Daugavpils, kuri izvēlējušies mūsu skolu. Mums ir deviņi skolēni no Ludzas puses, kur pirms dažiem gadiem tika slēgta Ezersalas speciālā skola.



Negribas zaudēt šo vietu. Šeit ir rakstīts un realizēts ļoti daudz projektu, ieguldīti milzīgi līdzekļi. Projekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Latgales reģionā” ietvaros Aleksandrovas skola nodrošina pakalpojumu “Atelpas brīdis” ģimenēm bērniem ar funkcionāliem traucējumiem līdz 30 dienām gadā. Šogad pakalpojumu izmantoja 16 bērni no Augšdaugavas, Krāslavas un Ludzas novadiem. Šovasar Interreg LLI-436 “SEE ME” projekta ietvaros notika starptautiska 4 dienu nometne, kurā piedalījās bērni no Visaginas (Lietuva), Molētas (Lietuva) un Krāslavas novada. Paldies visiem nometnes pedagogiem par ieguldīto darbu un atbalstu pasākumu organizēšanā!



Mūsu skola ir viena no retajām, kas īstenojot izglītības programmas, joprojām uztur savu augļu dārzu, un sakņu dārzu, kurā audzējam savu, videi draudzīgu ražu, vienlaikus mācot bērniem darba un dažādas sadzīves iemaņas. Vēlos atzīmēt, ka kopīgs darbs ir ļoti populārs un skolēniem patīk. Pavisam nesen bijām kopā talkā un rakām kartupeļus. Bērniem patīk pavadīt laiku kopā.



Ja paskatās uz skolēnu kontingentu, tad viņu vidū arvien vairāk ir bērnu ar autisma spektra pazīmēm, daļai no viņiem ir ļoti smaga invaliditāte, kur troksnis var izraisīt negatīvas emocijas un rīcību. Tāpēc pārcelšanās uz pilsētu šādiem bērniem kopumā nav vēlama.



Runājot par socializāciju, mēs arī pastāvīgi piedalāmies dažādos konkursos, kur pat iegūstam godalgotas vietas. Aktīvi piedalāmies arī Krāslavas novada pasākumos, Latgales reģiona vai valsts līmenī, rīkojam savus pasākumus. Izmantojam iniciatīvas “Skolas soma” iespējas un dodamies izglītojošos braucienos. Bērni iziet ārpus skolas, redz kaut ko jaunu, socializējas. Viņi sabiedriskās vietās uzvedas labāk nekā daži bērni no parastajām skolām. Runājot par socializāciju, skaidrs, ka ir domāta pilsētvide, taču nedrīkst aizmirst, ka pilsētā ievērojami palielinās negatīvā kārdinājuma risks.



Pirms bērnu socializācijas ir jādod zināšanas, jāpaskaidro un tikai tad jāpraktizē. Šeit tas ir pieņemts. Piemēram, mēs mācām bērniem rīkoties ar naudu. Vispirms stāstam un rādām attēlos, tad spēlējam klasē, un tad kopā ar pedagogu ejam uz veikalu trenēties. Redzams, ka daži bērni veikalu apmeklē pirmo reizi.



– Anita, varbūt plānotās pārmaiņas ietekmēja arī administratīvi teritoriālā reforma?



Šādu lēmumu pieņēma Izglītības un zinātnes ministrija. Novada pašvaldības vadītājs - Gunārs Upenieks un Izglītības pārvaldes vadītāja - Lidija Miglāne ieradās skolā, kur pārrunājām jautājumu par skolas pārcelšanu uz citām telpām. Mums ir gads, lai atrisinātu šo problēmu. Pretējā gadījumā mūsu skolas uzturēšanas finansējums, ko tagad apmaksā valsts, gulsies uz pašvaldības pleciem. Pašvaldībai tādu līdzekļu nav. Skaidrs, ka viņi ir ieinteresēti atrast iespējamos variantus. Bet es tiešām nevēlos zaudēt izremontētās un pielāgotās telpas.



Problēma nav tajā, ka skolai nav telpu, problēma ir tā, ka ir nepieciešama dienesta viesnīca, kurā varētu uzņemt apmēram 60 bērnus. Līdz šim izskatītie varianti prasa lielas investīcijas. Tāpat IZM inspektoru vizītes laikā tika pārrunāti jautājumi par dienesta viesnīcas nodrošināšanu aizbildnībā ņemtajiem bērniem. Izskanējis ierosinājums, ka vecāki saņem ievērojamus pabalstus un tāpēc nevajadzētu izmantot dienesta viesnīcu. Likumā par to nekas nav teikts, tāpēc man nav tiesību atteikties nodrošināt dienesta viesnīcu. Ir nepieciešams izskatīt katru gadījumu atsevišķi un tad pieņemt lēmumus. Dažiem bērniem ir ļoti spēcīgi garīgās veselības vai kustību traucējumi, tāpēc labāk viņus nevadāt katru dienu, īpaši, ja brauciens ir ilgs.



Latvijas izglītības sistēma nemitīgi piedzīvo kādas pārmaiņas, taču tās ne vienmēr ir līdz galam pārdomātas. Tagad, piemēram, nolēma bērnus ar īpašām vajadzībām izglītot parastajās izglītības iestādēs. Bet jārūpējas par atbalsta speciālistiem – asistentiem, psihologiem, logopēdiem un citiem. Viņu ļoti trūkst, un tagad tos vajag vēl vairāk. Ir lieliski, ja skolā ir nepieciešamie speciālisti, tā ir aprīkota ar visu nepieciešamo.



Šajā gadījumā ir ļoti svarīgi ņemt vērā mūsu skolēnu īpašās vajadzības un rīkoties galvenokārt bērnu interesēs. Iedzīvotājiem ir svarīgas darba vietas, skolā ir nodarbināti 25 tehniskie darbinieki un 30 pedagogi. Izmaiņu dēļ daudzi cilvēki zaudēs darbu. Žēl, ka nenovērtē un nevēlas saglabāt darbu un līdzekļus, kas ieguldīti iestādē.



Tālāk stāstu turpināja direktores vietniece audzināšanas darbā Inese Kuzņecova, dodoties nelielā ekskursijā pa skolu un dienesta viesnīcu. Viņa rādīja dažādu īstenoto projektu rezultātus un skolēnu darbu.



- Realizējot projektu, pie skolas ir ierīkota dabas taka, kuru ar bērniem pagājušajā gadā nedaudz atjaunojām. Ir arī vieta ugunskuram, kur pavadām laiku pēc svinīgiem pasākumiem - piemēram, Zinību dienā tur cepām kruasānus.



Teritorijā ir bērnu rotaļu laukums, sākām veidot puķu dobi ar mūsu absolventu stādītajām rozēm.



Ēkas pirmajā stāvā apskatāmi darbiņi no dārza veltēm, ko mūsu bērni darinājuši kopā ar pedagogiem un vecākiem. Mēs sadarbojamies ar pagasta pārvaldi, mūsu skolēnu darbi ir apskatāmi pasākumos Konstantinovas Tautas namā.



Dienesta viesnīcā ir telpa, kurā izvietoti to skolēnu darbi, kuri apmeklē ārpusskolas nodarbības. Piedāvājam filcēšanas nodarbības, kokapstrādi, papīra plastiku, floristiku u.c.



Manuprāt, skolā ir visi apstākļi, lai bērni pilnvērtīgi attīstītos un apgūtu nepieciešamās prasmes un zināšanas. Izveidota labvēlīga un droša vide, blakus nav intensīvas satiksmes, jo neatrodamies pilsētas centrā. Ir sporta laukums, siltumnīcas, dārzs. Mēs cenšamies mudināt bērnus veselīgam dzīvesveidam. Rīkojam dažādus pasākumus bērnu iedrošināšanai, piesaistām dažādus mūziķus.



Mācību gada noslēgumā skolā organizējam Pateicības dienu skolēniem un skolotājiem, to saucam arī par Algas dienu. Šajā pasākumā suminām visus izglītojamos, kuriem ir bijuši visāda veida sasniegumi un pedagogus, kuri šos sasniegumus veicinājuši. Kopējā balva ir kāda pieaicināta muzikālā kolektīva uzstāšanās. 2022. gadā mums muzicēja Augšdaugavas novada muzikālā grupa Stage On.



Lūk, tik daudzpusīgs ir Konstantinovas pagasts!



Jeļena AVSJUKEVIČA



Attēlā: Jadviga Utāne





Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022 



Par projekta “Novadu apvienošanas plusi un mīnusi – skats pēc gada kopā būšanas” rakstu saturu atbild to autori.