25 vosorys, 25 rudini, 25 zīmys, 25 pavasari

Projekti
07.03.2025 12:45
102 skatījumi

Veļtejums Dagdys folklorys kūpys “Olūteņi” 25.godskuortai

100 godalaiki

Pyrmuo daļa

Gods tyvynojās boltam nūslāgumam. Bolts suocēs, bolts beidzēs. Zīmyssvātki – Saulis atsagrīzšonys laiks, jauns suokums. Mes kotru godu atsagrīžam zīmys vystymsuokajā laikā, lai sevi sakuortuotu, izsejuotu palovys nu gryudu, svešū nu sovejuo, lai īītu cytā godā i dzeivis cyklā ar izvieteitu gryudu kruojumu, kurū varātu sēt sovā zemē, dvēselē, lai byutu kū kūpt i audzēt, īšyupuot Lelajā dīnā, izdzīduot Juoņūs, īvuokt Mikeļūs i cytūs Zīmyssvātkūs izvērtēt pīnasumu.

Nu jau 25 godus Dagdys folklorys kūpa “Olūteņi” dzīd kūpā ar vieju, kas īšyupoj smylgys, kūpā ar sauli, kas rūtojās azarā, kūpā ar snīgpuorslom, kas grīžās aiz lūga, kūpā ar jums. Symts godalaiku tautyskajūs rokstūs mes rokstom sova myuža viestuli.

Vīna lase nav iudiņa krytums, vīns dīgs nav tautystārps. Kod mes kotrys sanasam pa vīnam dīgam, varim aizmest i par vysim kūpā izaust audaklu, lai varātu sevi īteit taidā nuotynā bruņcī, kura streipis zeimej myusu tautys myužu.

Symts godalaiku laikā “Olūteņu” pyurā ir īlykta “Lauku ceļuotuoja” zeime “Latvyskais montuojums”, daleiba sešūs Storptautyskajūs folklorys festivālūs “Baltica”, Storptautyskajā folklorys festivālā Boltkrīvejā, Pūlejā, Baltu vīneibys dīnā Leitovā, trejūs Vyspuorejūs latvīšu dzīšmu i deju svātkūs, uzslova nu Vosorys dzīduošonys svātku Reigā, 30 uzslovys par vītejuos maskuošonuos tradicejis apzynuošonu i prasmeigu izruodeišonu, pīsadolūt 16 Storptautyskajūs masku tradiceju festivalūs i vēļ naskaitomys pateiceibys nu cytu pasuocīņu, kurūs tyka nasts tautā Dagdys apleicīnis boguotais kulturys montuojums.

Pyrmī Vosorys dzīduošonys svātki Reigā. Jau pats vuords – pyrmī – pasoka tū, ka ari mums tei ir kai naīmeita stidzeņa, kur juosper pyrmais sūļs. Ar Latgolys zīdušūs pļovu zīdim rūkuos i vaiņukim golvā, ar pateikamu namīru sirdī, nūdzīduojuši Aglyunā, pyrma garuo ceļa dzīsmi par gūdu Dīvmuotei, dūdomēs ceļā, lai aizvastu iz Reigu daleņu nu dzymtuos vītys, īveitu dzīsmē.

I Vosorys dzīduošonys svātkūs Reigā. 2001.goda 4.,5.augusts.

Pyrmajūs Vosorys dzīduošonys svātkūs ir vairuoki tematiskī sareikuojumi, kur var dasaceit daleibu. Nu vysim “Olūteņi” dasasoka divejūs – Kuozu i apdzīduošonys dzīsmis i Dīva dzīsmis. Kategorejā “Dīva dzīsmis”, kur tyka dzīduotys taidys kai “Tovā patvārumā”, “Tyvuok pi Tevis, Dīvs” i “Tu gaidi mani”, folklorys kūpai teik pīškierta uzslova pat teicamu Dīva dzīšmu izpiļdejumu. Tū prīcu navar apraksteit ar vuordim! Aizbraukt pyrmū reizi i dabuot uzslovu nu žurejis, tys vēļ jaunam kolektivam ir lels sasnāgums.

I Vosorys dzīduošonys svātkūs Reigā. 2001.goda 4.,5.augusts.I Vosorys dzīduošonys svātkūs Reigā. 2001.goda 4.,5.augusts.Storptautyskajā tautys muokslys festivalā “Preiļi 2002”. 2002.goda 1.juņs.

2002.goda nūgalē leidz ar Folklorys centra atdareišonu Dagdā ari folklorys kūpa “Olūteņi” puorsaceļ iz Dagdu, kur ari turpynoj dorbuotīs leidz šam. Tymā laikā nūteik īpasazeišona ar prīsteri Viktoru Nagli, kura pyrmuos dorba vītys piec Goreiguo seminara pabeigšonys beja Aglyunā, Varakļuonūs i Dagdā, tod Krustpiļs nūvoda Atašīnē i 2004.godā leidz ar jaunys katuoļu bazneicys izceļšonu – Krustpilī. Prīsters V.Naglis lobpruot runuoja kai par goreigom, tai laiceigom vierteibom i panuoce folklorys kūpys aktivu leidzdaleibu dīvakolpuojumūs. Tai tautyskais sadzeivuoja ar kristeigū.

Prīsteri V.Nagli var skaiteit ari par aktivu nūvodpietnīku, kuram izadeve atrast kai 1476.godā izdūtu gruomotu, tai nazynomus faktus par Hilzenu i Buinicku dzymtom.

Izstuodis “Borhu dzimta – atblāzma vēstures spogulī” atkluošonā Viļānu nūvodpietnīceibys muzejā. Prīškplānā prīsters V.Naglis. 2003.goda 26.apreļs.

Svareiguokuo nūtikšona kotrys folklorys kūpys darbeibys laikā ir daleiba Storptautyskajā folklorys festivalā “Baltica”. Aiz mugorys ir leluo gataveišonuos skatei, gari mieginuojumi vokorūs, tautystārpa komplektiešona i tt. Kod ir zynomi skatis rezultati, puorrunuots vārtātuoju redziejums par skatis programu, var atviļkt elpu i mīreigi, ar lapnumu braukt iz svātkim.

Storptautyskais folklorys festivals “Baltica 2003”. 2003.goda 10.juļs Reiga, Rātslaukums.

Festivala “Baltica 2003” laikā iz vīnu dīnu ari Dagda i folklorys kūpa “Olūteņi” īsajuta saiminīku lūmā i uzjēme gostus pi seve. Festivala tema beja “Zeme”. Kai eisti sovys zemis saiminīki, gaidūt festivāla dalinīkus, eipaši nu Italejis, jau laiceigi nūpļuovem pļaveņu sīna, kū gostim beja juosagruob i juosalīk žeperī (munā pusē saceja – vešalā). Īsiejuši leidza launagu, devemēs sīna tolkā. Taļcinīkim nu Italejis dorbs pasadeve dreiži i labi tai, ka sīns čaukstādams piec nalela laiceņa jau stuovēja samasts žeperī, a atspierdzynuojumam iz bolta paladzeņa gaideja rošols i rybnīks.

“Baltica 2003” nūvodu dīnā Dagdā kūpā ar folklorys kūpu nu Italejis “Piccet del Grenta”. 2003.goda 12.juļs.

Korstā vosorys dīnā, struodojūt pi sīna, launagam leidza jēme rošola kanneņu i rybnīku. Kai tū vysu pagataveit, zynuoja muna babeņa. Rošolu taiseja nu sorkonūs batviņu. Spanī ripēs sagrīze nūteireitus sorkonūs batviņus i aplēja ar navuoreitu iudini. Spaneiti nūlyka syltā vītā skuobt iz vairuoku dīnu. Ar laiku pa viersu pasaruodeja putys. Putys paškirūt, raudzeja, ci ir gotovs – sorkonā kruosā ar skuobiņku garšu. Kod beja gotovs, nūsyuce, pībēra kluot cukru i vaniļu, lai puorsyt batviņu smoku. Rybnīki beja ci sieņu, ci burkuonu. Burkuonus suolejā iudinī izvuoreja, sacerkuoja skaideņuos. Boltū maizi sagrīze rykuos, aplēja ar pīnu, labi izmērcēja, samaiseja, dalyka sakultys ūlys, skuobu kriejumu, bīzpīnu, suoli, cukru i samaiseja. Tod pīlyka kluot skaideņuos sasmalcynuotus burkuonus, izmaiseja. Ka beja paškeists, dalyka kluot myltus, salēja ar svīstu i myltim apkaiseitā formā, viersā pīlyka svīsta picenis, i cepe, kuoleidz gotovs. Kod pasnēdze korstu, puori puorlēja svīstu.

Ar rošola kanneņu i rybnīku sīna tolkā Turaidā “Baltica 2003” laikā. 2003.goda 11.juļsAr rošola kanneņu i rybnīku sīna tolkā Turaidā “Baltica 2003” laikā. 2003.goda 11.juļs

2002.goda nūgalē Dagdā tyka nūdybynuots Folklorys centrys, kas beja vīns nu pyrmūs taida veida centru Latvejā, izveiduots ar Kulturkapitala fonda atbolstu. Folklora nav tik dzīsme, tuos ir tradicejis, kurys juoapzynoj, juosagloboj i juopopularizej. Mes atsarūnam patuoli nu Reigys, deļtuo roduos dūma izveiduot Dagdā Folklorys centru i struoduot pi apleicīnis namaterialuo kulturys montuojuma vuokšonys, populariziešonys, seminaru i apvuiceibu reikuošonys, lai nav juomāroj tik gars ceļš leidz Reigai. Par taidys idejis eistynuošonu 2003.godā tyka sajimta Leluo folklorys goda balva.

Leluos folklorys goda bolvas padūšonys ceremonejā Reigā. 2003.goda 21.decembris.III Vosorys dzīduošonys svātkūs Reigā. 2004.goda 24.,25.juļs.Izstuodis “Hilzenu un Buiņicku devums Latgales kultūrvēsturē” atkluošonā LNB, Reigā. 2006.goda 6.februars.

Pyrmais uorzemu braucīņs ar ūzula vainagim i Latgolys vosorys saulgrīžu svieteišonys tradicejom myus aizvad iz Boltkrīveju. Iz tū šaļti mums jau ir boguots dzīšmu pyurs, atjaunuots Dagdys tautystārps, izavuiceits, kai sasīt garū skustu, i sakruota zynoma pīredze.

Storptautyskajā folklorys festivalā “Kupaļskij venok” Mozarē, Baltkrīvejā. 2006.goda 7.-9.juļsAr latgaliskom dzīsmem, tradicejom i ūzula vaiņukim.XIX Storptautyskais folklorys festivals “Baltica 2006”. 2006.goda 14.-16.juļs.Gostūs pi zuoļu sīvys.

Uorzemu braucīņūs myus pavoda kulturā pazeistams cylvāks, ar kurū cīši sasadraudzejam – Jāzeps Dobkevičs. Ūtrais uorzemu braucīņs ir iz Pūleju, kur teik ruodeits fragments nu senejūs kuozu tradiceju – leigovys palaisšona nu dzymtuos sātys, kura nūvad leidz osorom na vīnu viņ skateituoju – kai ar smeļdzeigajom dzīsmem, tai ar “Olūteņu” dalinīku tāluojumu. Tod atīt atkluosme, kai var saprast, ci aizīt leidz publikai myusu snāgums. Kod myusu uzastuošonys laikā īsastuoj klusums ci kaids jiut leidza i nūtrauc osoru, ci smejās nu vysys sirds par kaidu stuosteitū jūku pylnu gadīni voi dzīd leidza, tys ir leluokais gondarejums kolektivam – myus dzierd!

XII Storptautyskajā tautys muokslys festivalā “No lauku sētas” Čeremšys pogosta Hajnovkys rajonā, Pūlejā. 2007.goda 8.-10.juņs.XII Storptautyskajā tautys muokslys festivalā “No lauku sētas” Čeremšys pogosta Hajnovkys rajonā, Pūlejā. 2007.goda 8.-10.juņs.Latvejis izpylddirektoru saīšonā Dagdā. 2008.goda 7.martsDzīšmu svātku īskaņu pasuocīnī Leivuonā. 2008.goda 24.majs.Latgolys plānuošonys regiona atzineibys roksts folklorys kūpai “Olūteņi” i juos vadeituojai Intai Viļumai “Par latgalīšu tradicionalūs folklorys vierteibu kruošonu i populariziešonu sabīdreibā”. 2008.gods.XXIV Dzīšmu i XIV Deju svātku pasuocīnī “Vīna dīna lauku sātā” Etnografiskajā breivdobys muzejā. 2008.goda 12.juļs.