Starp diženajiem komponistiem Rahmaņinovs ieņem īpašu vietu, jo tieši viņš uzsāka jaunu laikmetu mūzikā, izdarīdams revolūciju mūzikas pasaulē, viņš izveidoja XX gadsimta skaņu estētiku. Tajā pašā laikā komponists palika noslēgts no sabiedrības (par to viņu apsūdzēja dzeršanā), viņam nepatika fotografēties (par to viņu atklāti neieredzēja fotogrāfi), viņam patika čigānu dziesmas (tas bija par iemeslu baumām viņa izšķērdībai un tieksmei uz dzeršanu un izvirtībām). Pats Rahmaņinovs bija ārkārtīgi inteliģents cilvēks, seno krievu aristokrātu dzimtas pārstāvis, viņš bija apveltīts ar lielisku humora izjūtu un neparastām spējām.
Komponists piedzima Rahmaņinovu dzimtas muižā Novgorodas guberņā. Dzimtas augstmaņi cēlušies no Moldovas lielkunga Stefana Lielā, kurš bija Bizantijas imperatora radinieks. Tradicionāli Rahmaņinovu dzimtas vīrieši bija militāristi, taču arī muzikāli apdāvinātu cilvēku dzimtas locekļu vidū bija pietiekami. Sergeja tēvs bija aizrautīgs vairāku romanču un klavieru gabalu sacerētājs. Muzikālās spējas Sergejam parādījās jau agrā bērnībā, tāpēc ģimenes padome ļāva viņam apgūt mūziku profesionālā līmenī, pārkāpjot ģimenes tradīciju – atteikties no militārā dienesta.
Pirmā Rahmaņinova mācību iestāde – Sanktpēterburgas konservatorijas jaunākā nodaļa. Deviņus gadus veco audzēkni tajā laikā visvairāk interesēja izklaides, viņš daudz laika pavadīja slidotavā, pārsteidzot savus vienaudžus ar spēju pārvietoties uz vienas slidas. Viņa kavējumi sākotnēji tikai kaitināja pasniedzējus, bet, kad Rahmaņinovs neieradās konservatorijā veselu nedēļu, pasniedzēju pacietība izsīka, viņš tika izslēgts.
Turpinājums laikrakstā “Ezerzeme” nr. 25 (28.03.2017.)
